Ramona Veckalniņa
"360 Ziņas" apkopojušas padomus, kā sevi sagatavot potenciālajiem elektrības pārtraukumiem vai traucējumiem pat ar negatīvām sekām mājsaimniecības elektroiekārtām, kad nedēļas nogalē Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Lai arī “Augstsprieguma Tīkls” un “Sadales Tīkls” mierina, ka problēmām nevajadzētu būt, taču bažas rada iekšlietu ministra izteikumi par Krievijas vai Baltkrievijas iespējamām sabotāžām.
Uzlādē mobilo tālruni, portatīvo datoru, ārējos akumulatorus jeb tā dēvētās “power bankas”;
Atslēdz no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai arī kuras ir jūtīgas pret sprieguma svārstībām;
Lai taupītu akumulatorus, baterijas un citus enerģijas avotus, lieto tos tikai nepieciešamības gadījumā;
Iegādājies lukturīti vai lampu, kas darbojas ar baterijām un nodrošinies ar bateriju krājumiem;
Nodrošini nepārtrauktas barošanas bloku jeb UPS tām ierīcēm, kam nepieciešama nepārtraukta elektroenerģijas padeve, piemēram, apkures katlam, siltumsūknim, saldētavai;
Sagatavo krājumus dzeramajam ūdenim un esi gatavs apkures pārtraukumam, ja ūdeni un siltumu saņem ar elektrības palīdzību;
Pārliecinies, ka automātiskās durvis un vārtus var atvērt arī manuāli;
Uzpildi degvielu vai uzlādē elektroauto, ja plāno kaut kur doties;
Izmanto tikai uzticamus informācijas avotus, piemēram, Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapu (www.kem.gov.lv), AS “Augstsprieguma tīkls” (www.ast.lv);
Vienojies ar ģimeni par rīcības plānu, ja notiktu elektrības pārrāvums;
Lejupielādē aplikāciju “112 Latvija”, lai saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu.
Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.Sinhronizācijas mērķis ir palielināt Baltijas valstu energosistēmu drošumu, lai mēs spētu efektīvi darboties gan kā daļa no lielas elektrosistēmas, gan patstāvīgi.
Sinhronizācijai nav tiešas ietekmes uz apgādes drošumu un ietekme uz tirgus cenu ir minimāla. Rezultātā Latvija spēj tīklu uzturēt, kontrolēt un nav atkarīga no Krievijas un Baltkrievijas. Projekts tika uzsākts jau 2009.gadā, paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, taču izvērtējot visus riskus Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija lēma pievienošos veikt jau 2025.gada februārī. Baltijas valstis neiepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas jau kopš 2022. gada.
Ramona Veckalniņa. Foto: "360 Ziņneši"