Aktrise Zane Daudziņa savā “Facebook” profilā dalījusies ar satriecošu ierakstu – iznākusi viņas jaunākā grāmata ar nosaukumu “Bērnudienas Komunālijā”, kuras ilustrāciju autore ir viņa pati.

“Laimīgs cilvēks izskatās muļķīgi. Kas par to! Es esmu vienkārši starā! Man tāds prieks, ka es aiz laimes tūlīt pacelšos gaisā! Grāmata ir rokā un kuru katru dienu būs arī veikalā. Juhū!” smaidu pilnu galeriju “Facebook” ievietojusi viņa.

Par grāmatu paspējušies izteikties pirmie lasītāji, tostarp literatūrkritiķe, literatūrzinātniece un redaktore Bārbala Simsone: “Komunālā dzīvokļa mikropasaule, skatīta mazās Zanes acīm, ir stāsts, kas vienlaikus liek smieties balsī un vedina uz pārdomām. Trāpīgās etīdēs izspēlētais padomju laika sadzīves absurda teātris raisa vienlaikus uzjautrinājumu un smeldzi. Līdzās latviešu rakstnieku klasiskajām bērnības atmiņām tagad nostājas arī “Bērnudienas Komunālijā” – ne mazāk saulainas, ne mazāk skarbas, bet izstāstītas ar uzvarošu humoru un mīlestību.”

"Zvaigzne ABC" darbiniece Vija Kilbloka raksta, ka grāmatas "Bērnudienas Komunālijā" dienas pārdošanas apjomus Valdemārielas grāmatnīca rēķina nevis eksemplāros, bet saiņos! Esot pa dienu pat bijis viens papildus pievedums, bet vajadzējis jau divus, jo līdz pirmdienai nepietikšot. Traks stress! Un prieks!

Tāpat pārdomas par izlasīto neslēpj aktieris Vilis Daudziņš: “Rakstnieces vīram nav viegli. Visu pavasari viņa rakstīja. Es uzbūvēju siltumnīcu, domāju – nu viņa stādīs tomātus. Nekā – pašam vajadzēja stādīt.
Labi, iestādīju. Nomainīju zemi balkona kastēs, domāju – stādīs petūnijas. Nekā – pašam bija jāstāda. Nu, domāju, vismaz zirņus un pupas… Kā tad, gaidi ar maisu! Sēž un raksta.
Un tad sāka man dot pa vienam stāstiņam lasīt. Skatās – gaida, ko teikšu…
Domāju – nu labi, izlasīšu. Un ielasījos. Vai, kā ielasījos!
Komunaļņiks! Šī burvīgā piespiedu tuvība. Smakas un skaņas, svētki un kautiņi, internacionālā mīla un starpnāciju naids… Kādas kaislības! Un tas viss – dažos apdzīvojamās platības kvadrātmetros…
Visi, kas to ir piedzīvojuši, atcerēsies.
Visiem, kas piedzima vēlāk, būs smieklīgi.
Un rakstnieces vīram arī būs vieglāk. Prasu – ko dari, raksti? Nē, saka, ravēju.”