Šodienas krievi ir pagājušā gadsimta 30.gadu ebreji, pret kuriem tiek vērsta iznīcināšanas politika - tāds bija viens no dominējošajiem vēstījumiem aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas raidījumos. Atkal un atkal tika izspēlēta kārts par agresorvalsts cīņu pret nacismu, kura bacilis esot pārņēmis visu Eiropu. Acīmredzamā vēlmē uzkurināt un mobilizēt Krievijas sabiedrību, Kremļa ideologi kā mantru atkārto apgalvojumu, ka pašreizējais karš Ukrainā ir Lielā Tēvijas kara turpinājums. Turklāt propagandisti ciniski apiet faktu, ka atšķirībā no Otrā pasaules kara nevis Krievijā iebruka okupanti, bet šoreiz Krievija pati ir okupants un agresors.
Otrs galvenais ideoloģiskais stāsts attiecās uz Rietumu ieroču piegādēm Ukrainai, uzsverot, ka "pēc 80 gadiem Vācijas tanki atkal brauks pa Krievijas zemi". Šajā kontekstā, protams, izskan kodolieroču pielietošanas draudi. "Telegram" kanālā, kā ziņo ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW), "Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins izteica neticamus kodolieroču eskalācijas draudus, kuru mērķis ir atturēt Rietumus no turpmākās militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai". Volodins Rietumiem draudēja ar "globālu katastrofu", ja tie neatteiksies no Ukrainas apbruņošanas.
"Argumenti, ka kodolvalstis iepriekš nav izmantojušas masu iznīcināšanas ieročus vietējos konfliktos, ir nepārliecinoši. Tā ir bijis tāpēc, ka šīs valstis nav saskārušās ar situāciju, kurā būtu apdraudēta to pilsoņu drošība un valstu teritoriālā integritāte," sociālajā medijā rakstīja Krievijas amatpersona. Arī propagandisti savos raidījumos ierasti kliedza: ja kas, mēs varam "babahnuķ" (uzlaist gaisā). Tajā pašā laikā ISW analītiķi uzskata, ka Krievija tomēr, visticamāk, neizmantos kodolieročus Ukrainā un ārkārtīgi maz ticams, ka tā izmantos tos pret Rietumiem.
Krievija izliekas par upuri
Propagandistu vēstījumi aizvadītajā nedēļā, kā jau ierasts, bija pilni pretrunu. No vienas puses, tika stāstīts, cik varonīga ir Krievijas armija un kā šī valsts cīnās par tradicionālām vērtībām, ir teju mesijas lomā, kam uzticēta pasaules glābšanas no bojāejas funkcija. Nemitīgi tiek uzsvērts, ka Krieviju kā kodollielvalsti uzvarēt nav iespējams un tā aizstāvēs sevi visiem iespējamiem līdzekļiem.
No otras puses, Krievija tiek iztēlota par upuri, tās pašreizējo situāciju salīdzinot ar holokaustu, kas tika vērsts pret ebrejiem. Propagandisti apzināti izliekas nemanām sava vēstījuma ciniskumu, salīdzinot ebreju, aiz kuriem nestāvēja milzīga militārā mašinērija un kuri nebija iebrukuši citā valstī, iznīcināšanu, ar vēršanos pret agresoru, kas turklāt ir kodollielvalsts. Turklāt Krievijas gadījumā tiek runāts par to, ka tai ir jāzaudē pašas netaisni uzsāktais karš Ukrainā, taču neviens Rietumu politiķis nekad nav apgalvojis, ka būtu jāiznīcina Krievija kā valsts vai krievi kā nācija.
Tajā pašā laikā propagandas raidījumos atkārtoti tika demonstrēti Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumi, kuros viņš salīdzinājis Eiropas valstu atbalstu Ukrainai ar Hitlera karu pret PSRS, norādot, ka NATO "caur Ukrainu pastarpināti karo pret mūsu valsti ar to pašu uzdevumu - "Krievijas jautājuma" galīgo atrisinājumu". Krievijas galma politologi, visi kā viens, pauda, cik Lavrova teiktais ir patiess, uzsverot, ka Rietumi atkal ir inficējušies ar nacisma bacili. Proti, agresors ir kļuvis par upuri.
Tajā pašā laikā Eiropas Ebreju kongress jau ir paudis savu sašutumu par šādu salīdzinājumu, norādot, ka tā ir holokausta būtības sagrozīšana, un prasot Lavrova atvainošanos. Savukārt ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Kērbijs uzdeva acīmredzamo jautājumu: "Kā viņš (Lavrovs) uzdrošinās salīdzināt holokaustu ar karu, kuru viņi paši sāka!" Reaģējot uz to, viens no galvenajiem propagandistiem Vladimirs Solovjovs jau paspēja paziņot, ka Eiropas ebreju kongress ir nodevējs, kas nodevis visu ebreju nāciju. Savukārt ASV tika atgādināta gan vergu tirdzniecība, gan rasu segregācija vēl pagājušā gadsimta vidū.
Karš patiesībā esot pret vāciešiem
Propagandistu naratīvs, lai arī patētiskuma un patosa pilnos vārdos ietērpts, ir šūts ļoti baltiem diegiem. Proti, tā kā Krievija Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret nacismu un to uzvarēja, zaudējot miljoniem cilvēku, tad pašlaik tā drīkst darīt jebko, ko tā vēlas, un jebkura vēršanās pret Krieviju ir pielīdzināma nacismam. Kā pašsaprotams tiek pieņemts apgalvojums, ka Krievija pēc definīcijas nevar būt agresors, tikai tādēļ, ka pirms 80 gadiem tā cīnījās pret fašistisko Vāciju. Tā vien šķiet, ka, ja nebūtu Otrā pasaules kara, Krievijai to nāktos izdomāt, jo pašlaik izskatās, ka 1945.gada uzvara ir vienīgais Krievijas eksistences attaisnojums un pamats tās identitātei. Solovjovs nepārprotami uzsver, ka pašreizējais karš ir Lielā Tēvijas kara turpinājums, ka krievi karo pret vāciešiem un tā, kas cīnās, ir Sarkanā armija, bet pašreizējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir jaunais Reiha fīrers.
Jānorāda, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā pagājušās nedēļas uzrunā pauda, ka esot pārpārēm pierādījumu tam, ka Krievija cīnās pret nacismu. Kā piemērs atkal tika minēta Latvija un "bijušo esesiešu" marši 16.martā. Savukārt kāds pašpasludināts politologs pieminēja, ka Lietuvas lēmums atteikties no krievu kultūras izrādīšanas uz teātru un operas skatuvēm arī esot nacistisks.
Ukrainas pēc pāris nedēļām vairs nebūšot
Krievi vēl joprojām turpina lepoties ar Soledaras ieņemšanu, apgalvojot, ka pēc pāris nedēļām frontē būšot lūzuma punkts un Ukraina tikšot satriekta. Šādiem apgalvojumiem gan Rietumu militāri analītiķi neredz nekādu pamatu un pierādījumus. Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva apgalvoja, ka pēc Soledaras ieņemšanas Rietumos ir iestājusies "ticības krīze" Ukrainas armijai. Tas gan neatbilst patiesībai un par to liecina Rietumvalstu ciešā apņēmība turpināt piegādāt Ukrainai bruņojumu.
Protams, ka krievu sabiedrībai tiek stāstīts, ka Ukrainas armija ir cietusi milzīgus zaudējumus un tās rīcībā esošais militārais arsenāls esot nožēlojams. Tajā pašā laikā ne ar pušplēstu vārdu netiek ziņots par to, ka saskaņā ar ASV izlūkdienestu informāciju Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi ir 188 000 karavīru.
Pretēji Solovjova sižetiem no frontes un kara korespondentu ziņojumiem, cik kaujasspējīga ir Krievijas armija, ISW analītiķi ziņo, ka Krievijas mikroblogeru rakstītais apstiprina jau zināmo: krievu armija turpina izmantot nedrošas civilās sakaru tehnoloģijas, tostarp mobilos tālruņus, kas nopietni apdraud operacionālo drošību. Tāpat ir drošticamas ziņas par Krievijas armijas slikto ekipējumu un novecojušajiem un neprecīzajiem ieročiem. Tajā pašā laikā Krievijas armiju slavē pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, uzsverot, ka tā varonīgi stājas pretī "krusta karam", kuru Rietumi uzsākuši pret Krieviju.
Mudina uzbrukt "Rietumu nacistiem" "kaut Filadelfijā"
Propagandas raidījumu sižeti liecina, ka krievi ir visai pamatīgi nobažījušies par Rietumu bruņojuma piegādēm Ukrainai. Par to tiek daudz runāts, lai arī gadās pa kādam bravūrīgam "vojenkoram" (kara korespondentam), kas apgalvo, ka vācu tanki "Leopard" tāds nieks vien esot un "mūsējie" labi zinot, kā ar tiem tikt galā. Tajā pašā laikā kāds kara korespondents atklāti atzina, ka jaunākā bruņojuma piegādes Ukrainai esot ļoti satraucošas ziņas, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijas armijai.
Propagandisti NATO valstu aizsardzības ministru tikšanos Vācijas pilsētā Ramšteinā dēvēja par "shodku", kas krievu cietumnieku slengā nozīmē kriminālo autoritāšu saietu un "šabašu" (no krievu val. raganu orģijas). Ramšteinas tikšanās esot vēl viens apliecinājums tam, ka Rietumi "grib karot līdz pēdējam ukrainim" un patiesībā pašlaik risinoties Trešais pasaules karš. Neiztika arī bez kliedzieniem, ka Ramšteinā sapulcējušies Rietumu nacisti.
Skabejeva pat aizrunājās tiktāl, ka, komentējot ASV atbalstu Ukrainai piešķirto ieroču izmantošanā triecienu veikšanai pa Krimu, uzsvēra: ja jau viņi var sist pa Krievijas teritoriju, kādēļ lai mēs nesistu, piemēram, pa Filadelfiju. Kopumā jāteic, ka propagandas raidījumu dažādie dalībnieki savos izteikumos rautin raujas dot raķešu triecienus kādai Rietumvalstij. Jāatgādina bēdīgi slavenie ģenerāļa Andreja Guruļeva izteikumi, ka pienācis laiks dot triecienu Londonai. Tāpat ne viens vien galma ideologs uzskata par vajadzīgu jautāt, kādēļ karadarbība notiek tikai Krievijas vēsturiskajās zemēs, ar to saprotot Ukrainu, ja reiz pretinieks ir Rietumi. Izskanēja jautājums - kurā gadā Krievija pirmo reizi bombardēja Berlīni? Pareizi, 1941.gadā pašā kara sākumā. Par to arī esot stāsts.
Jānorāda, ka Krievija ir vienīgā valsts, kurai šķiet, ka pašlaik rit Trešais pasaules karš un notiek kāda globāla civilizāciju sadursme. Pārējā pasaule notiekošo raksturo ļoti pragmatiski: Krievija ir neattaisnoti iebrukusi savā kaimiņvalstī. Kā savā redakcijas slejā norāda laikraksts "The New York Times", tāpat kā pēdējais lielais Eiropas karš, arī šis ir tikai viena vīra ārprāts. Laikraksts arī vēsta, ka, pretendējot būt Krievijas diženuma aizstāvim, Putins daudzās pasaules daļās ir padarījis Krieviju par pāriju valsti (pāriji ir pati zemākā kasta Indijā, kurus uzskatīja par netīriem, tādiem, kuriem nedrīkst pat pieskarties).
Autors: LETA+
Krievijas iebrukums Ukrainā. Foto: EPA/Scanpix