Valsts aizsardzības dienesta (VAD) brīvprātīgo lokā veselības stāvoklis ir labāks nekā obligātā kārtā iesaukto vidū - un vadošās pārsvarā ir dažāda veida psiholoģiska rakstura problēmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītājs Kristers Grauze.

Viņš atzina, ka daži desmiti obligātā kārtā atlasīto raksta dienesta atlikšanas iesniegumus.

Apstākļi ir ļoti atšķirīgi - kāds studē ārvalstīs, kāds atrodas ārvalstīs, kāds norāda uz ģimenes apstākļiem. Viņš atzina, ka atrašanās ārvalstīs ar tur esošu ilgstošu darba vietu vai studijām ir potenciāls iemesls dienesta atlikšanai.

Grauze aicina jauniešus informēt, ja ir kādi apstākļi, kādēļ dienestu vajadzētu atlikt. "Noteikti neklusējiet, nenovilciniet šo informāciju, iesniedziet. Mēs ar jums sazināsimies un atradīsim risinājumu," mudināja Grauze.

Viņš stāstīja, ka jūlija iesaukumam līdz novembrim pieteicās 782 jaunieši, kas nebija pietiekami, tāpēc obligātā kārtā atlasīti vēl 800 jaunieši. Atlases process turpināsies līdz maija vidum, kad tiks nosūtīti pēdējie iesaukšanas lēmumi.

Līdz šim atlasīti 512 potenciālie VAD karavīri. Kopumā plānots atlasīt 830 jauniešus. Viņš arī minēja, ka brīvprātīgi pieteikušās arī vairāk nekā 20 sievietes, un sieviešu aktivitāte palielinās.

Brīvprātīgo aktivitāte katru gadu aug, bet paralēli pieaug arī plānotais VAD karavīru skaits, kas nozīmē, ka atlase pēc nejaušības principa kļūs par paliekošu elementu, atzina Grauze.