Leģendārā latviešu aktrise Mirdza Martinsone sniegusi interviju Latvijas Radio 1 raidījumā "Laikmeta krustpunktā", kur atklājusi gan savas pārdomas par "padomju laika" filmām, gan arī to, cik ļoti gaistoša ir teātra māksla.

Aktrise uzskata, ka filmas, kas tikušas filmētas Padomju Savienības laikos jau nekur nevar "norakstīt": "Tās ir manas jaunības dienas. Es tur neko politisku neattēloju. Pārsvarā tie bija mīlas stāsti vai kaut kas tāds. Tas, lai paliek nākotnei, ja kādam interesēs."

Viņa gan teic, ka teātra māksla, ir ļoti gaistoša: "Es te ar cilvēkiem parunāju – cilvēki vairs jau neatceras pat Uldi Pūcīti un Viju Artmani. Ar to tā lieta arī beidzas... Vienīgais, kas paliek, ir kino."

Raidījuma vadītājs Arnis Krauze jautā, vai šobrīd vajadzētu ieturēt kādu pauzi, ja runa ir par krievu autoru darbiem uz teātra skatuves?

"Es domāju, ka mazu pauzi var ieturēt un tad jau redzēs. Nesen man vajadzēja krieviski izteikties, es sapratu, ka jau valodu sāku aizmirst. Valoda jau nav nekas slikts! Valoda ir jāzina," saka aktrise.