You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Amerikā mākslinieki un mūziķi tiesājas pret mākslīgā intelekta uzņēmumiem par neatļautu mākslas izmantošanu

Vai mākslīgais intelekts radīs nekontrolētu plaģiātismu?

Cik plaši ļaut mākslīgajam intelektam izmantot mūzikas un mākslas darbus? Pasaules slavenākie mūziķi, rakstnieki un mākslinieki uzskata, ka tas noteikti ir jāregulē un jāierobežo. Grupu “Abba” un “Radiohead” mūziķi, aktrise Džuliana Mūra ir tikai daži no vairāk nekā 10 tūkstošiem mākslinieku, kuri nākuši klajā ar kopīgu aicinājumu un ir pārliecināti, ka intelektuālā īpašuma izmantošana Mākslīgā intelekta rīku apmācībai bez autoru atļaujas un nemaksājot par to autoratlīdzību ir rupjš autortiesību pārkāpums, vēsta raidījums “360 ZIŅneši”.

ASV un Lielbritānijas mākslas pasaules ļaužu vidū šis patlaban ir karsts jautājums, kas pāraudzis tiesu darbos. Mākslinieki uzskata, ka viņi tiek ignorēti un burtiski aplaupīti, jo Mākslīgā intelekta attīstītāji, kā rīcībā ir miljoniem dolāru, savās platformās ļauj bez atlīdzības neierobežoti kopēt un pakaļdarināt jebkādus radošus darbus.

Piemēram, rakstnieks, kurš sarakstījis grāmatu, uz kā balstīts seriāla “Troņu spēles” scenārijs, un vēl pāris amerikāņu bestselleru autori par iespējamiem autortiesību pārkāpumiem iesnieguši prasību tiesā pret “Chat GPT” īpašniekiem “Open AI”.

Mākslinieki, kas darbojas vizuālās mākslas jomā, gatavi tiesāties ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kas radījuši attēlu ģeneratorus. Savukārt lielākās mūzikas ierakstu kompānijas, tostarp “Sony Music”, “Universal Music Group” iesūdzējušas Mākslīgā intelekta mūzikas radītājus “Suno” un “Udio”.

Vai Mākslīgais intelekts radīs nekontrolētu plaģiātismu un pretlikumīgu intelektuālā īpašuma lietošanu, “ZIŅneši” vaicāja pašmāju filmu mūzikas komponistam Rihardam Zaļupem, kurš sarakstījis mūziku jau teju 30 filmām, tostarp animācijas filmai “Straume”, kas plūc laurus ārvalstu kino festivālos un lūkojas arī “Oskara” virzienā. Raidījums aprunājās arī ar vērienīgākās latviešu kino lentes “Dvēseļu putenis” režisoru Dzintaru Dreibergu.

Zaļupe norāda, ka šo tēmu apspriedis ar sev pazīstamu Holivudā strādājošu producentu. Uz doto brīdi esot tik daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar autoratlīdzībām, tādēļ neviens lielā projektā iesaistīts producents neizmantos mākslīgā intelekta radītu mūziku.

“Jautājums ir par mazbudžeta filmām, kur vispār nav naudas tam. Tur droši vien šis kārdinājums varētu būt ļoti liels, izmantot kaut ko tādu. Es domāju, ka tas, visticamāk, kaut kur jau notiek,” norāda komponists.

Kinorežisors Dzintars Dreibergs no Mākslīgā intelekta ar nepacietību gaida vairāk nekā tas šobrīd spēj dot. Viņa topošajā kinolentē “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, līdzīgi kā “Dvēseļu putenī”, piedalās ap 4000 masu skatu dalībnieku. Lai kā gribētu, Mākslīgais intelekts joprojām viņus nespēj aizstāt.

Viņš arī norāda, ka tas, ko amerikāņu zvaigznes min kā bīstamu signālu, proti, ka mākslīgais intelekts spēj it kā atdzīvināt jau mirušus aktierus, uzliekot viņu sejas uz dzīvu aktieru video, vēl esot ļoti neveikls un nelietojams rīks. Tāpat kā pūļa imitēšana un citas nianses.

Lūk, šādi pašmāju kino nozares profesionāļu viedokļi par Mākslīgo intelektu.

Foto: Ekrānuzņēmums no sižeta

Foto: Ekrānuzņēmums no sižeta

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas