Daudzi vecāki domā par to, kā īsti būtu jārīkojas, lai bērni prastu atpazīt savas sajūtas un pastāstīt citiem par to, kā viņi jūtas. Drāmas terapeite Anna Šteina iesaka veidu kā runāt ar bērniem: „Tu vari viņiem stāstīt kā tu jūties. Atkarībā no vecumposma vajag viņam saprotamā valodā par to stāstīt. Jo tas, ko es esmu pieredzējusi savā praksē ir tas, ka, piemēram, mammai darbā ir mega problēmas un viņa ir tādā pusdepresīvā stāvoklī un dusmīga. Bet viņa bērnam par to nestāsta. Un tas, ko bērns redz, ir dusmīga un neapmierināta mamma. Un bērnam automātiski izveidojas ķēdīte galvā, ka droši vien viņa ir dusmīga uz mani, ka es kaut ko ne tā esmu izdarījis. Un mammai tam bērnam ir jāpasaka: es esmu dusmīga, piemēram, uz to pārdevēju veikalā, ka viņa ne tā paskatījās, nevis uz tevi. Jā, es esmu dusmīga, bet es uz tevi nedusmojos.”
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas