Apavi ir tikpat seni, kā cilvēces vēsture. Lai pasargātu savas kājas no aukstuma un justos ērtāk, cilvēks izdomāja apavus. Nu jau sen apaviem ir ne vien praktiska nozīme, bet arī modes un stila funkcija. Kurpe var liecināt par cilvēku tāpat, kā cilvēks par kurpi! Apavi ir tik dažādi – raibi, vienkrāsaini, klasiski, sportiski, ikdienas un izejamie, lēti un dārgāki.. Ikdienā redzam apavus neierobežotos daudzumos un veidos – garlaicīgus un interesantus, lētus un dārgus.. Tomēr agrāk apavi bija vienveidīgi un pelēcīgi – Padomju laikā robežas bija slēgtas, apavu izvēle bija neliela, nācās samierināties ar pavisam garlaicīgiem un nekvalitatīviem apaviem, bet ārzemju apavi bija pieejami vienīgi par blatu. Tieši 30 gadus atpakaļ situācija mainījās – Latvijā atvērās pirmais “Euroskor” veikals un ikvienam bija iespēja iegādāties kvalitatīvus un modernus apavus, kas ražoti ārzemēs.
Kā Euroskor ienāca Latvijā?
1964. gadā latviešu bēgļu ģimene, Andersoni, piepildīja savu sapni par apavu veikalu un Zviedrijā atvēra pirmo apavu veikalu, kam deva nosaukumu, taču visai drīz pārdēvēja to par “Euroskor”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1992. gada martā Tērbatas ielā arī tiek atvērts pirmais “Euroskor” apavu veikals mūsu valstī.
Vai spēj iedomāties stāvēt rindā pēc apaviem? Jā, mūsdienās tas patiesi šķiet neiedomājami, tomēr tolaik, neskatoties uz to, ka apavus varēja iegādāties par valūtu, turklāt diezgan priekš tā laika bargu naudu – 60 dolāriem, cilvēki bija tik izslāpuši pēc jauniem un modīgiem, bet galvenais – kvalitatīviem apaviem, ka veidoja garas rindas pie jaunatvērtā veikala. Pēc laika “Euroskor” paplašināja savu darbību un atvēra veikalus arī Liepājā un Kuldīgā, un arī citviet.
Kādi bija apavi toreiz – Padomju laikos?
Apavu bizness ir sezonāls – apavus parasti cilvēki maina pavasarī, aprīļa beigās, maija sākumā un ziemā, kad uzsnieg pirmais sniegs. Kopš pirmā “Euroskor” veikala atvēršanas Latvijā, ir pārdoti vairāk kā trīs miljoni apavu pāri.
Padomju laikos pieejami pārsvarā bija gumijas zābaki, galošas, šņorējami apavi, kā arī tie, kurus ražoja vietējie apavu ražošanas uzņēmumi. 80. gadu beigās jaunus ārzemju apavus varēja iemainīt pat pret moci! Vai vari to iedomāties? Savukārt, lai arī 90. gadu apavus modē izcelt vēl nevarēja, taču toreiz kurpēm jau bija savas raksturīgās iezīmes – bija laiviņas uz papēžiem, auduma zābaki, šņorējami, platformas, gumijas sandales, kas viss ar laiku ir atgriezies modē. Arī iepirkšanās tradīcijas bijušas pavisam citas deviņdesmitajos gados. Apavu iegāde bija īsts ģimenes pasākums. Ja apavus vajadzēja iegādāties bērnam, līdzi uz veikalu nāca ne vien vecāki, bet arī vecvecāki. Kā novērots “Euroskor” darbības laikā, šie paši bērni jau ar saviem bērniem joprojām apmeklē savus ierastos apavu veikalus.
Cik liela nozīme ir apaviem?
Latviešu gaume apavu jomā ir pietuvināta skandināvu elegancei un minimālismam, latvieši izvēlas universālus apavus, kas noder daudziem dzīves gadījumiem. Tomēr pati galvenā ir kvalitāte, un to uzsver liela daļa arī Latvijā pazīstamas personas, piemēram, Olga Rajecka, kuras dzīvē apaviem ir īpaša nozīme. “Man liekas, ka kurpes ir vissvarīgākais aksesuārs. Var būt vienalga, kas Tev ir mugurā, bet apaviem jābūt ļoti labiem,” uzsver dziedātāja, pieminot, ka viņai ir pat savas īpašās “dziedāmās” kurpes. Savukārt Ingmārs Līdaka atzīst, ka, viņaprāt, galvenais, lai apavi ir tādi, pret kuriem var būt “nežēlīgs”. Viņam ir svarīgi, lai apavi būtu tik kvalitatīvi, lai ar tiem varētu ne vien sēdēt kaut vai Saeimā, bet arī varētu ieskriet mežā: “Apavi, manuprāt, visā apģērbā kopumā ņemot, ir vissvarīgākais, jo tieši apavi ir tie, kam ir vislielākais potenciāls spiest, grauzt, un līdz ar to Tu ne par ko citu nedomā, kā tikai par apaviem, ja tie ir slikti.”
Šogad “Euroskor” Latvijā aprit patiesi nozīmīga jubileja – apaļi 30 gadi kopš mūsu valstī iespējams nēsāt kvalitatīvus, atšķirīgus un gaumīgus apavus. Par to, kā Andersoniem izdevies ar savu ģimenes uzņēmumu piepildīt sapņus par skaistiem un kvalitatīviem apaviem daudziem tālajos deviņdesmitajos gadus un šobrīd, noskaties arī filmu!
"Euroskor", ekrānuzņēmums