Šodien aprit gads, kopš strādā ''Jaunās vienotības'' (JV) politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība, kas ir 42. Ministru kabineta sastāvs Latvijā un 22. kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Siliņas valdības koalīciju veido JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". JV valdībā ir astoņi pārstāvji, ZZS - četri, bet "Progresīvajiem" - trīs ministri. Salīdzinoši ar pirms gada apstiprināto valdības sastāvu ārlietu ministra postenī Krišjāni Kariņu (JV) ir nomainījusi Baiba Braže (JV), bet kultūras ministres amatā Agnesi Loginu (P) ir nomainījusi Agnese Lāce (P).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), Siliņa kā nozīmīgākos valdības lēmumus saskata pārmaiņas veselības, darbaspēka nodokļu, izglītības un birokrātijas mazināšanas jomās.

Tāpat Siliņa atgādina, ka valdības darbā par prioritāti ir noteikta iekšējā un ārējā drošība, kas tiekot konsekventi ievērots. Piemēram, investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi pārsniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un pašlaik ir 3,2%, kā arī attīstītas bruņoto spēku aizsardzības spējas, sperti pirmie soļi militārās industrijas ražošanā, izpildīta apņemšanās 2023.gada laikā pabeigt sauszemes žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024.gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju.

Kā uzskata politiķe, gada laikā valdība vienojusies par "daudzpusīgiem pasākumiem" valsts drošības stiprināšanā. Tāpat prioritāra esot bijusi Latvijas konkurētspējas attīstība, tāpēc esot mazināta birokrātija un izstrādātas izmaiņas darbaspēka nodokļos.

Līdztekus Siliņa uzskata, ka sāktas pārmaiņas veselības un izglītības sektoros, kā arī "sniegts atbalsts iedzīvotājiem, lai mazinātu cenu pieauguma radīto ietekmi uz cilvēku maciņiem".

Siliņa ir pārliecināta, ka gada laikā viņas vadītajai valdībai izdevies virzīties uz zemākām zāļu cenām un pieejamāku veselības aprūpi. Lai to sasniegtu, piemēram, paplašināts kompensējamo medikamentu klāsts, ieviesti pasākumi recepšu zāļu cenu samazināšanai un palielināts finansējums ārstu praksēm.

Kā vienu no būtiskākajiem lēmumiem premjere akcentē izstrādātās darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas palielināšot neto ienākumus "uz rokas" aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu mazāku algu saņēmējiem, kā arī apstiprināto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu, lai tas 2035.gadā sasniegtu 83 miljardus eiro.

Savukārt, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, viens no valdības pirmajiem darbiem bijis panākt, ka tiem daļēji tiek kompensēts elektrības rēķinu straujš pieaugums. Pirmajā darba sēdē Siliņas valdība lēma, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem elektrības tarifa fiksētās maksas daļa tiek samazināta par 60%, labos darbus uzskaita premjere. Tāpat valdība, veicot grozījumus vairākos likumos, esot uzlabojusi hipotekāro kredītu ņēmēju iespējas pāriet no vienas kredītiestādes uz citu.

Sekmes Siliņa saskata arī izglītības politikā - šajā gadā turpināta pedagogu atalgojuma palielināšana, "panākot vēsturiski lielāko pedagogu darba samaksas zemākās stundu likmes pieaugumu". Tāpat izstrādāts jauns izglītības finansēšanas modelis, apmaksājot izglītības pakalpojumus pēc programmu finansēšanas principa, "lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību katrā skolā, neatkarīgi no tās atrašanās vietas".

Valdības uzmanības centrā turpina būt arī militārais, politiskais, finansiālais un cita veida atbalsts Ukrainas uzvarai karā par savu pastāvēšanu un brīvību, norāda premjere. Latvija apņēmusies šogad un nākamos gadus vismaz 0,25% no IKP gadā novirzīt Ukrainas militārajam atbalstam. Savukārt kopējais atbalsts Ukrainai 2024.gadā pārsniedz 200 miljonus eiro.

Atskaitē akcentēts, ka valdība veikusi pasākumus enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, lai Baltijas valstis nākamā gada februārī atslēgtos no BRELL elektroapgādes loka, kas tās savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrētos ar Eiropas energotīklu.

Līdztekus kā būtiski lēmumi tiek atzīmēti Stambulas konvencijas ratificēšana un pāru kopdzīves regulējuma nostiprināšana.

Siliņas vērtējumā, valdība esot veikusi administratīvā sloga mazināšanas pasākumus kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem, piemēram, nekustamā īpašuma jomā, veselības aprūpē, lauksaimniecības jomā. Tāpat valdība esot atbalstījusi gan pakalpojumu attīstību, gan citus pasākumus, kas veicinot reģionu apdzīvotību.

"Strādājam, lai pārmaiņas dotu reālu labumu Latvijas iedzīvotājiem - pacientiem zemākas zāļu cenas, uzņēmējiem mazāki birokrātijas labirinti un konkurētspējīgāka nodokļu sistēma, bērniem kvalitatīvāka izglītība vienotās skolās latviešu valodā, un katrs varētu justies drošībā - savā mājā un savā valstī," pauž Siliņa.

Viņa uzsver, ka valdība turpinās darbu pie jau sāktajām iecerēm, kā arī koncentrēsies uz praktiskiem, īstenojamiem darbiem Latvijas uzņēmēju atbalstam.