Atļauto braukšanas ātrumu ikdienā pārsniedz 67% Latvijas autovadītāju, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu aģentūras “Norstat”* veiktā aptauja. Tajā secināts, ka lielākie ātruma pārkāpēji ir vīrieši, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī cilvēki vidējā vecumā un ar augstākiem ienākumiem.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka vīrieši ir pārgalvīgāki autovadītāji nekā sievietes, ja runa ir par braukšanas ātrumu. Tā pārsniegšanā atzīstas 74% vīriešu un 60% sieviešu. Vīrieši norāda arī uz lielāku pārkāptā ātruma amplitūdu nekā sievietes un biežāk saņemtiem sodiem. Par ātruma pārkāpšanu sodīti 66% autovadītāju-vīriešu un gandrīz divreiz mazāk jeb 36% sieviešu, liecina pētījums.

Analizējot vecuma grupas, redzams, ka atļautā ātruma neievērošana visvairāk raksturīga vecumā no 30 līdz 49 gadiem. 72% šī vecuma respondentu norāda, ka ikdienā pārkāpj braukšanas ātrumu. Tikmēr jaunāka un vecāka gadagājuma cilvēki brauc nedaudz atbildīgāk – 18-29 un 60-74 gadu vecuma grupās ātrumu pārkāpj attiecīgi 66% un 57% aptaujāto.

Pētījuma rezultāti norāda arī uz korelāciju starp iedzīvotāju ienākumiem un ieradumu pārsniegt ātrumu. Proti, pieaugot ienākumiem, palielinās pārkāpēju daudzums. Tā, piemēram, iedzīvotāju grupā ar ienākumiem 751-1000 eiro mēnesī ātruma pārsniegšanā atzīstas 61%, bet no aptaujātajiem, kuru ienākumi ir 1500 eiro un vairāk, ātrumu pārsniedz jau 84%.

“Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana ir ikdienišķs ieradums daudziem autovadītājiem, un šī tendence ir īpaši bīstama tagad, jaunā mācību gada sākumā, kad palielinās satiksmes intensitāte. Bērni tiks vesti uz mācību iestādēm, ārpusskolas aktivitātēm un citiem pasākumiem, tādēļ pārgalvīga braukšana var radīt papildu apdraudējumu visiem satiksmes dalībniekiem. Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotie dati liecina, ka no šī gada sākuma līdz 27. augustam Latvijā ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā jau 64 satiksmes dalībnieki. Tā ir skaudra statistika, kuru mainīt ir mūsu pašu spēkos. Jau tagad redzam, ka vidējā ātruma kontroles posmos negadījumu skaits samazinās, taču jāapzinās, ka kontrole un sodi ir ārēji līdzekļi ceļā uz braukšanas kultūras un satiksmes drošības uzlabošanu. Šī kultūra sākas ar katra autovadītāja atbildību,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Reģionu skatījumā lielākais ātruma pārkāpēju skaits ir Rīgā un Pierīgā (71%-72%), bet vismazākais – Latgalē (56%), secināts aptaujā. Savukārt Vidzemes, Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju braukšanas paradumi šajā ziņā ir līdzīgi – ātruma pārsniegšanā atzīstas ap 65% minēto reģionu autobraucēju. Sodus par šo pārkāpumu visbiežāk saņēmuši Pierīgas un Rīgas autovadītāji, bet visretāk – Latgales un Vidzemes iedzīvotāji.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka gandrīz puse jeb 48% Latvijas autovadītāju nekad nav saņēmuši sodu par ātruma pārsniegšanu, kamēr no vienas līdz trim reizēm sodīti 42% autovadītāju, bet vairāk nekā trīs reizes – 10% autobraucēju.

Atbildes uz jautājumu, par cik km/h ātrums tiek pārsniegts, ļauj secināt, ka Latvijas autovadītāji visbiežāk ātrumu pārsniedz līdz 10 km/h (59%), bet 37% – līdz 20 km/h. Vien 4% atzīst, ka ātrumu mēdz pārsniegt par vairāk nekā 20 km/h virs atļautā.

*Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, 2024. gada jūnijā visā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.