Piecu gadu laikā, kopš 2018.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, būtiski ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri ir piedzīvojuši kādas "izdegšanas" pazīmes (attiecīgi no 48% līdz 41%), tomēr šo strādājošo īpatsvars joprojām ir ļoti augsts.

Salīdzinoši biežāk "izdegšanu" pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojušas sievietes, darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī izglītības jomā nodarbinātie, mazajos uzņēmumos (10 līdz 49 darbinieki) strādājošie, tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, tie strādājošie, kuri nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu un apsver darba maiņas iespējas, un arī tie, kuri savu emocionālo labsajūtu dzīvē kopumā un darbā raksturo kā negatīvu.

Vīrieši un arī tie strādājošie, kuru ģimenēs aug bērni līdz 18 gadu vecumam, salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka pēdējā gada laikā "izdegšanas" pazīmes darbā nav piedzīvojuši. Tās vidēji biežāk nav piedzīvojusi arī tie darbinieki, kuri strādā tikai attālināti (mājās).

Darbinieki salīdzinoši biežāk uzsver tādas potenciālas "izdegšanas" pazīmes kā pastāvīgs fizisks vai emocionāls nogurums, kā arī nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus. Ar šīm pazīmēm ir saskārušies vairāk nekā 40% strādājošo.

Vairāk nekā viena trešdaļa darbinieku nespēj koncentrēties, pastāvīgi dzīvo ar trauksmes sajūtu, darba dēļ nespēj aizmigt un agresīvi reaģē pat nelielu problēmu gadījumā.

Katrs ceturtais strādājošais stresa mazināšanai lieto alkoholu, kā arī ir saskāries ar ēšanas traucējumiem. Savukārt aptuveni katrs piektais darbinieks trauksmes mazināšanai lieto bezrecepšu vai recepšu medikamentus, vai regulāri slimo. Katrs desmitais apmeklē kādu speciālistu (psihologu, psihoterapeitu, psihiatru).

"Kantar" lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro, ka emocionāls nogurums, nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus, nespēja koncentrēties, nespēja aizmigt darba dēļ, agresīva reakcija pat nelielu problēmu gadījumā strādājošo vidū kopumā ir minēta būtiski retāk nekā pirms pieciem gadiem veiktajā pētījumā, kas vērtējams pozitīvi. Tomēr emocionālās veselības problēmas salīdzinoši biežāk nekā iepriekš tiek risinātas ar dažādu bezrecepšu vai recepšu medikamentu lietošanu.

Kopumā dažādas izdegšanas pazīmes darbā salīdzinoši biežāk ir piedzīvojuši tie darbinieki, kuri ir neapmierināti ar pašreizējo darbu, neapmierināti ar savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru, kuri uzskata, ka viņu pašreizējā darba slodze ir pārāk augsta, un, kuri apsver iespēju tuvākā gada laikā mainīt pašreizējo darbu, kā arī te darbinieki, kuri savu emocionālo labsajūtu dzīvē kopumā un arī darbā raksturo kā negatīvu.

Gandrīz puse jeb 46% darbinieku būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par profesionālās "izdegšanas" pazīmēm, savukārt 40% par šiem jautājumiem nebūtu gatavi runāt.

Dati liecina, ka darbinieki piecu gadu laikā, kopš 2018.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, ir kļuvuši zinošāki, atvērtāki un drošāki - šo gadu laikā būtiski ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri nebūtu gatavi runāt ar darba devēju par profesionālās "izdegšanas" pazīmēm (attiecīgi no 47% uz 40%). Vienlaikus iezīmējas tendence pieaugt to strādājošo īpatsvaram, kuri būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par šiem jautājumiem (attiecīgi no 42% uz 46%), kas vērtējamas kā pozitīvas pārmaiņas darba vidē un organizāciju kultūrā.

Vidēji biežāk gatavi runāt par savām "izdegšanas" pazīmēm darbā būtu darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstiem (1301 eiro un vairāk) personīgajiem ienākumiem mēnesī, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, kā arī izglītības jomā strādājošie, darbinieki, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri uzskata, ka viņiem ir pieaugušas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā, tāpat tie, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā raksturo kā kopumā pozitīvu.

Raksturīgi, ka salīdzinoši retāk par savām "izdegšanas" pazīmēm ar darba devēju būtu gatavi runāt strādnieki, administratīvo un apkalpojošo dienestu, veselības un sociālās aprūpes jomu darbinieki, mikro (viens līdz deviņi darbinieki) uzņēmumos strādājošie, darbinieki, kuri kopumā ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri uzskata, ka viņiem nav pieaugušas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā, kā arī tie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk zemu, un savu emocionālo labsajūtu dzīvē kopumā un arī darbā raksturo kopumā negatīvi.

"Kantar" pētījumu veica laika periodā no 2023.gada no 25. līdz 27.aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 darba ņēmējus.