Latvijā 77% respondentu neatbalsta valdības iniciatīvu samazināt iemaksu apmēru pensiju otrajā līmenī, turklāt 45% uzskata, ka jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā mazina tai uzticību, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Vienlaikus arī 70% respondentu negatīvi vērtē valdības darbu pie nodokļu izmaiņām.

Vairāk nekā puse jeb 53% kopumā neizprot valdības rosinātās izmaiņas pensiju sistēmā, proti, pārcelt vienu procentpunktu no iedzīvotāju veiktajām iemaksām no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni.

Savukārt piektdaļu jeb 20% respondentu rosinātās izmaiņas mudinās veidot papildu uzkrājumus krājkontā vai skaidrā naudā, bet ne pensiju sistēmā.

Valdības ierosinājumu mazināt pensiju otrā līmeņa iemaksu apmēru atbalsta vien 8% respondentu.

Vienlaikus 13% nemaz nav dzirdējuši par plānotām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī tikpat daudz respondentu šobrīd nedomā par savām vecumdienām un pensijas uzkrājumu.

Bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norāda, ka Latvijas iedzīvotāju izpratne par pensiju sistēmu un uzticība tai ir ļoti zema, un šādas regulāras izmaiņas un neapdomīgi īstermiņa lēmumi to grauj vēl vairāk. Purgailis uzsver, ka šobrīd izmaiņu patiesais iemesls ir budžeta lāpīšana un valdības iepriekšējo kļūdu labošana, nevis straujāka pensiju uzkrājumu vairošana, kā tiek apgalvots.

Tāpat arī šīs izmaiņas tiek pasniegtas kā maznozīmīgas, taču "CBL Asset Management" aprēķini parāda, ka vidējās algas saņēmēja pensijas otrā līmeņa uzkrājums 10 gadu laikā var sarukt par 3000 - 3500 eiro jeb gandrīz 10%.

Aptauju par plānotajām izmaiņām pensiju sistēmā banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2024.gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē apgalvoja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.

Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.

Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.

Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.