Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) trešdien otro reizi pasniedza zelta un platīna sertifikātus mūzikas ierakstiem, kuri straumēšanas platformās sasnieguši miljonos mērāmu straumēšanas reižu skaitu.

Kā informēja LaIPA pārstāve Inese Saulāja-Dobele, zelta un platīna sertifikātu pasniegšana norisinājās otro reizi, un apliecinājumi šoreiz piešķirti astoņiem Latvijas māksliniekiem.

Zelta sertifikāti tiek piešķirti mūzikas ierakstiem, kas straumēti vairāk nekā divus miljonus reižu, savukārt platīna sertifikāti – par četriem miljoniem un vairāk straumēšanas reižu. Ceremonijā pasniegti trīs platīna sertifikāti un pieci zelta sertifikāti.

Sertifikācija ir balstīta uz visaptverošu novērtējumu par Latvijā radītiem, sākot ar 2022. gada 1. janvāri izdotiem mūzikas ierakstiem, kas ietver Latvijas oficiālo mūzikas ierakstu digitālā patēriņa statistiku, apkopojot gan straumēšanas platformu rezultātus, gan lejupielādes "iTunes". Viena ieraksta lejupielāde tiek pielīdzināta 100 straumējumiem, bet viena albuma lejupielāde – 1000 straumējumiem.

Zelta sertifikātus saņēma repa apvienības "Olas", Esmeraldas un "heywhosthatkid" dziesma "Nārnija", repa apvienības "Singapūras satīns" dziesma "Degviela", dziedātājas Patrishas un repera Fiņķa dziesma "Raķešu zinātne", repa apvienības "Olas", Mistera Krūmiņa un "heywhosthatkid" dziesma "Dzīvot kaifs" un grupas "Citi zēni" dziesma "Lieka štuka".

Savukārt platīna sertifikātus saņēma dziedātāja Dona dziesma "Hollow", grupu "Bermudu divstūris" un "Auļi" dziesma "Līgava" un reperu Mauku Sencis un Grandmasters Neons dziesma "Pie***t seju".

Tāpat pasākumā prezentēja LaIPA un "Kantar TNS" veiktais pētījums "Mūzikas patēriņa indekss 2024", kas sniedz padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju mūzikas klausīšanās paradumos un tirgus tendencēs.

LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa norāda, ka 78% Latvijas iedzīvotāju aktīvi meklē jaunu mūziku, ko klausīties. Viņa uzsver, ka tas norāda uz dzīvotspējīgu un dinamisku mūzikas kultūru valstī, kur sabiedrība ir atvērta jauniem muzikāliem piedāvājumiem un tendencēm, kas veicina jauno mākslinieku atpazīstamību un popularitāti, kā arī stimulē mūzikas industrijas attīstību, radot jaunas iespējas koncertiem, festivāliem un citiem mūzikas pasākumiem.

"Papildinoši šie dati apliecina arī sabiedrības interesi par mūziku kā kultūras un izklaides sastāvdaļu, veidojot pozitīvu vidi radošajai izpausmei un muzikālajai inovācijai," uzsver Edvardsa, piebilstot, ka pētījums ļauj izprast mūzikas patēriņa tendences dinamikā.

LaIPA ir starptautiski atzīta kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu mūzikas ierakstu izpildītāji un producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par mūzikas ierakstu izmantošanu.

LaIPA pārstāv vairāk nekā 2000 Latvijas un 3 miljonus ārvalstu izpildītājus un fonogrammu producentus, pamatojoties uz savstarpējiem pārstāvniecības līgumiem, kas noslēgti ar tiesību īpašniekiem un ārvalstu tiesību organizācijām, tajā skaitā arī neatkarīgo fonogrammu producentu un ierakstu kompāniju mantiskās tiesības kā "Sony Music", "Warner Music", "Universal Music" un citas.