Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pieaug ar zināmu regularitāti. Kāpēc? Bez darbaspēku izmaksu pieauguma un inflācijas, jāmin arī degvielas cenu pieaugums, kas palielina transportēšanas izdevumus un tādejādi ietekmē kopējo pakalpojuma izmaksu apjomu. Dabas resursu nodokļa likmes pieaugums un jaunie likumdošanas grozījumi papildus paaugstina izmaksu līmeni, radot papildu finansiālo slogu gan pakalpojumu sniedzējiem, gan patērētājiem.

Atkal no 1.septembra, paaugstinoties sadzīves atkritumu izvešanas tarifiem, rodas jautājums – vai esošā sistēma patiešām ir taisnīga pret iedzīvotājiem? Daudzās Latvijas pašvaldībās, tostarp Rīgā, atkritumu izvešana tiek noteikta, balstoties uz konteineru tilpumu, nevis faktiski izmesto atkritumu daudzumu.

Cenšanās ietaupīt liek meklēt jaunas pieejas, piemēram, atkritumu svēršanu, kas veicina atkritumu samazināšanu un šķirošanu, tādējādi palīdzot mazināt izmaksas un veicināt videi draudzīgāku resursu izmantošanu.

Jūrmala un daļēji arī Ventspils, Sigulda un Talsi šajā jautājumā citām Latvijas pašvaldībām ir jau soli priekšā, ieviešot sistēmu, kas ļauj iedzīvotājiem maksāt par to, cik daudz atkritumu viņi patiešām izmet, nevis par to, cik lielu konteineru viņi izmanto. Tas ir taisnīgāks veids samaksas noteikšanai, jo iedzīvotāji bieži maksā pilnu cenu par pustukšiem konteineriem. Atkritumu svēršanas pieeja veicina arī rūpīgāku atkritumu šķirošanu un mazina vides piesārņošanu.

Jūrmalā šī sistēma ir daļa no plašākas stratēģijas, kas seko Skandināvijas valstu piemēram, kur atkritumu svēršana ir jau sen izplatīta prakse. Šī pieeja mudina cilvēkus rūpīgāk šķirot atkritumus un samazināt radīto atkritumu apjomu, jo tādējādi iespējams būtiski samazināt izmaksas.

Pašreizējā sistēmā, kad maksa tiek aprēķināta pēc konteineru tilpuma, bieži tiek radītas nevajadzīgas izmaksas. Atkritumu izvedēji, nododot atkritumus glabāšanā, maksā par to svaru, taču iedzīvotāji tiek aplikti ar maksu par tilpumu. Rezultātā, ja konteiners ir piepildīts tikai daļēji vai ar vieglu materiālu, iedzīvotāji joprojām maksā kā par pilnu konteineru. Starpība starp faktisko svaru un konteinera tilpumu var būt ievērojama!

Daudzdzīvokļu mājās šī problēma ir vēl izteiktāka. Atkritumu izvešanas grafiki bieži vien nesaskan ar iedzīvotāju paradumiem, konteineriem paliekot pustukšiem. Turklāt, atšķirībā no privātmāju īpašniekiem, kuri var plānot atkritumu izmešanu, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir grūtāk pielāgoties izvešanas dienām. Rezultātā tiek pārmaksāts par pakalpojumu, kurš netiek izmantots pilnā apmērā.

Rīgā un citās Latvijas pilsētās saistošie noteikumi paredz tikai atkritumu šķirošanu, bet ne to svēršanu. Taču, lai izveidotu godīgu sistēmu, kurā iedzīvotāji maksā tikai par faktisko saražoto atkritumu daudzumu, svēršanas princips būtu jāievieš visā valstī. Šādas izmaiņas būtu jāparedz arī Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kur būtu jāiekļauj prasība par svēršanas sistēmas ieviešanu. Tas nodrošinātu, ka pašvaldībām ir pienākums savos saistošajos noteikumos ieviest šo opciju, nodrošinot taisnīgāku un pārskatāmāku atkritumu apsaimniekošanas procesu. Šī ir būtiska pārmaiņa, kas, manuprāt, jāievieš visā Latvijā, lai veidotu ilgtspējīgāku, taisnīgāku un videi draudzīgāku sabiedrību.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī sistēma ir nepieciešama, ir taisnīgums. Līdz šim maksa par atkritumu izvešanu bija balstīta uz konteinera apjomu neatkarīgi no tā, cik daudz atkritumu tajā atradās. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuriem ir mazāk atkritumu, maksāja tādu pašu summu kā tie, kuri konteinerus piepildīja līdz augšai. Jaunā sistēma novērš šo netaisnību – turpmāk katrs maksās par to, cik patiesībā izmet. Ne mazāk svarīgs ir šīs sistēmas ietekmes aspekts uz vidi. Svēršana ne tikai veicina atkritumu šķirošanu, bet arī mudina cilvēkus domāt par to, ko viņi izmet. Ja iedzīvotāji sapratīs, ka viņu rēķins samazinās, šķirojot atkritumus un samazinot nevajadzīgu izmešanu, viņi būs motivēti rūpīgāk izturēties pret resursiem. Svarīgi ir arī saprast, ka šī pieeja jau ir veiksmīgi ieviesta citās valstīs. Skandināvijas valstis jau ilgstoši izmanto šo sistēmu, un rezultāti ir redzami – samazināts atkritumu apjoms, augsts pārstrādes līmenis un tīrāka vide.

Protams, šādas izmaiņas var radīt bažas, piemēram, par "svešo" atkritumu problēmu, kad cilvēki izmet atkritumus svešos konteineros. Taču ir risinājumi, piemēram, slēdzami konteineri un pastiprināta uzraudzība, kas var palīdzēt novērst šādas situācijas. Svarīgākais ir aktīvi iesaistīties un sadarboties ar vietējām pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, lai kopīgi atrisinātu šos izaicinājumus.

Informāciju sagatavoja Nora Birkena, "Civinity Mājas" un "Civinity Mājas Jūrmala" vadītāja.