Augļkopības nozarē raža šogad samazinājusies par 60%, bet atsevišķās saimniecībās - par 90%, norādīja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Viņa skaidro, ka šī sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas.

Salā rezultātā Latvijā šogad gandrīz nav dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu.

Tāpat viņa norāda, ka zaudējumi bijuši arī tiem zemeņu audzētājiem, kuri ogas audzē uz lauka, savukārt zemeņu audzētāji, kuri ogas audzē segtajās platībās, saskārās ar strauju karstumu vasarā, kas būtiski saīsināja ražas ilgumu.

Šis gads ir bijis traģisks neprognozējamo laika apstākļu dēļ.

"Ne velti nozarei piešķirts atbalsts no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, bez kuriem daudziem audzētājiem būs sarežģīti izdzīvot un sagatavoties nākamajai sezonai," atzīmē Rudzāte.

Jau ziņots, ka pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķiniem šogad zaudējumi augļu un ogu nozarēs veido 11,82 miljonus eiro.

ES Latvijai ārkārtas atbalstam lauksaimniecībā piešķīra 6,8 miljonus. Tostarp 3,012 miljonus ZM plāno novirzīt šī gada salu un salnu nodarīto zaudējumu segšanai augļu un ogu nozarē.

Atbalsta mērķis ir segt pamata darbību izmaksas ražošanas spēju uzturēšanai un 2024.gada ražošanas potenciāla saglabāšanai. Kā minimālās pamata darbības ZM uzskaita mēslošanu, ravēšanu, mulčēšanu, smidzināšanu, laistīšanu, pļaušanu, vainagu vai krūmu veidošanu, zaru griešanu, apdobju frēzēšanu, stīgu apgriešanu.

Atbalstu piešķirs tikai tiem augļu un ogu audzētājiem, kuri savus 2023.gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus pieteica apsekošanai.

Apsekošanā secināts, ka kopumā cietušas ir 284 saimniecības un 2413 hektāru augļkopības platību, kas aizņem 26% no kopumā deklarētajām augļkopības platībām.