Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti aicina Izglītības un Veselības ministrijas kopīgi sadarboties un diskutēt par mācību stundu laika sākumu skolās. Deputāti kopā ar atbildīgajām ministrijām, tiesībsarga pārstāvjiem un miega speciālistiem sprieduši par bērna tiesībām uz pilnvērtīgu miegu un izglītības iestāžu mācību sākuma laiku. Tiesībsargs savā atzinumā norādījis, ka stundām skolās nav jāsākas agrāk par astoņiem no rīta.

Komisijā ir sākta diskusija par mācību laika sākumu skolās un tā uzskata, ka par to būtu jāturpina runāt, lai atrastu labākos risinājumus bērnu tiesībām uz pilnvērtīgu miegu un arī izglītību. Patlaban skolas pašas nosaka, cikos bērniem sākas pirmā stunda.

Piemēram, Lietuvā vai Igaunijā ar tiesību aktiem ir noteikts, ka mācību stundas nedrīkst sākties agrāk par astoņiem no rīta. Tiesībsargs veicis vecāku aptauju un tās dati rāda, ka Latvijā pavisam maz, bet ir aptuveni 1,2 procenti gadījumu, kad stundas sākas no septiņiem līdz pusastoņiem no rīta. Savukārt 11,8 procentos gadījumu tās sākas no pulksten 7.30, akcentē komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

Šis jautājums tiesībsarga redzeslokā nonācis otro reizi, un veiktā vecāku aptauja liecina, ka lielākajai daļai bērnu stundas sākas laikā no pulksten 7.30 līdz 8.30, norādījuši tiesībsarga pārstāvji. Vecāki pārsvarā ir apmierināti, taču no tiem, kuriem mācību stundas sākas jau pirms astoņiem no rīta, saņemtas sūdzības.

Miega periods ir tiešā mērā saistīts ar bērna tiesībām uz veselību, un to nosaka arī ANO Bērnu tiesību konvencija. Tāpat speciālisti norādījuši, ka bērniem visos vecumos vidēji ir nepieciešams gulēt 10 stundas. Tiesībsargs arī noskaidrojis, ka šobrīd 21 pašvaldībā bērna pavadītais laiks ceļā uz skolu pārsniedz Izglītības ministrijas noteikto, un trīs procentos gadījumu tā ir pat pusotra stunda.

Bērnu slimnīcas miega speciāliste Marta Celmiņa komisijas deputātiem uzsvēra, ka nedēļas laikā jaunieši iekrāj ļoti spēcīgu miega parādu, ko nav iespējams "izgulēt" brīvdienās. Runājot par stundu sākuma laiku, būtu jāņem vērā ne tikai pieaugušo, bet arī pašu bērnu viedoklis - sabiedrībai līdz šim ir maz izpratnes, kā jūtas paši jaunieši.

Celmiņa skaidroja, ka fizioloģiskās, sociālās un psihiskās īpatnības pusaudžu vecumā liek iet gulēt krietni vēlāk. Agru skolas rītu dēļ pusaudži guļ krietni par maz, kam var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas uz veselību, akadēmiskajiem sasniegumiem un potenciālu. Speciāliste norādīja, ka stundām nevajadzētu sākties agrāk par pulksten 8.30. Vēlāks stundu sākums atstāj labvēlīgas sekas uz jauniešu veselību, kā arī risina daudzas citas problēmas, piemēram, samazina atkarību izraisošu vielu lietošanu un ceļu satiksmes negadījumus.

Savukārt Veselības un Izglītības ministriju pārstāvji sacīja, ka būtu jāmeklē komplekss risinājums, jo šajā jautājumā ir daudz iesaistīto - gan vecāki, gan pašvaldības, gan interešu izglītības iestādes un citi.

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka bērniem vecumā no 5 līdz 18 gadiem vidēji ir nepieciešamas 10 gulēšanas stundas.