Daudzi no mums savā ikdienā saskaras ar acu pastiprinātu asarošanu, kas rada gan emocionālu, gan vizuālu diskomfortu, sevišķi dāmām, ar tikko glīti uzklātu make-up. Pastiprināta asarošana (medicīniski saukta epiphora; dacryops, hiperlakrimācija) ir bieži sastopama sūdzība, ar kuru pacienti dodas pie oftalmologa (acu slimību ārsta), tomēr ne vienmēr šis viens specialists var palīdzēt, jo var būt nepieciešama multidisciplināra pieeja, kad iesaistās arī otolaringologs (ausu-kakla-deguna ārsts), jo, kā zināms, visi šie orgāni un to funkcionālā darbība ir cieši saistīta.
Consilium Medicum vadošā otolaringoloģe Jekaterina Kondratiško skaidro, ka situācijās, kad pacients sūdzas par pastiprinātu asarošanu, vispirms jānoskaidro, vai tā ir saistīta ar pastiprinātu asaru sekrēciju vai tomēr ar drenāžas funkciju traucējumiem.
Pastiprinātas sekrēcijas gadījumos bieži pie vainas ir radzenes kairinājums, savukārt saslimšanas, pie kādām novērojama pastiprināta asarošana, var būt vairākas:
- Trihiāze (stāvoklis, kad viltus skropstu augšana nonāk acs ābolā) vai distrihiāze (nepareizs skropstu izkārtojums, kas izraisa acu kairinājumu);
- Blefarīts (plakstu malu iekaisums), konjunktivīts (acu gļotādas iekaisums) vai keratīts (radzenes iekaisums);
- Iridociklīts (varavīksnes un starenes iekaisums) vai uveīts (iekaisums acs vidusslānī);
- Glaukoma (smaga acu slimība, kas progresē un attīstās paaugstināta acs iekšējā spiediena rezultātā);
- Virspusējs svešķermenis, ķīmisks kairinājums;
- Acu plakstiņu malpozīcija (nepareizs novietojums);
- Acu plakstiņu posttraumiskā deformācija;
- “Sausās acs” sindroms;
- Asaru kvalitātes traucējumi;
- n.trigeminus (trīszaru nerva) kairinājums;
- n.facialis parēze (sejas nerva paralīze)
- Plakstiņu jaunveidojumi
Ja ir izslēgtas augstākminētās pataloģijas, būtu jāizmeklē drenāžas funkcija, jo, ja tiek konstatēta asaru drenāžas ceļu obstrukcija (bloks), visdrīzāk būs nepieciešama operācija, lai novērstu asarošanu. Asaru drenāžas traucējumi var būt funkcionāli un anatomiski. Funkcionālie traucējumi saistīti ar asaru sūkņa vājumu vai bojājumu, bet anatomiskie traucējumi var būt iedzimti vai iegūti – iedzimtie tiek konstatēti jau neonatālajā periodā (jaundzimušā pirmajās divās dzīves nedēļās) un bieži tiek risināti ar asaru kanāla bužēšanu pirmajos dzīves mēnešos, savukārt iegūtie traucējumi parādās vēlāk dažādu faktoru iedarbības rezultātā.
Ja problēmas asaru drenāžas sistēmā (asaru novadsistēmā) ir saistītas ar nosprostojumiem, sašaurinājumiem vai pat akmeņiem asaru drenāžas ceļos, situāciju var risināt tikai ar operāciju, pielietojot endoskopisku tehniku. Galvenās indikācijas šādai problēmai ir acs pastiprināta asarošana, strutaini izdalījumi no asaru kanāliem un iekaisumi. Otorinolaringoloģe Jekaterina Kondraštiško, kura bija pirmā, kas Latvijā veica šāda veida operācijas, norāda, ka, lai arī pati operācija nav ilga (vidēji 40 minūtes), parasti tā notiek vispārējā narkozē, jo svarīgi ir izslēgt jebkādas galvas kustības. Pacienti bieži jautā, vai operācijas laikā un pēc tās ir sagaidāmas sāpes – nē, sāpju nav, norāda daktere. Pēc operācijas pacients jau pēc pāris dienām atgriežas ierastajā dzīves ritmā, tomēr astoņas nedēļas jāievēro daži piesardzības pasākumi, izvairoties no vietām un situācijām, kas var kairināt acis – piemēram, nedrīkst apmeklēt pirti, baseinu utt.
Bieži no pacientu puses tiek uzdots jautājums, vai operācijas rezultāts vienmēr ir pozitīvs, Dr. J. Kondraštiško norāda, ka pēc veiktajiem pētījumiem tas ir pozitīvs 90-95% gadījumu. Protams, pēc profesionālās literatūras datiem pastāv 5% varbūtība par neveiksmīgu rezultātu, kad jaunizveidotais asaru ceļš sarētojas, veidojot jaunu nosprostojumu, šādās situācijās jāveic atkārtota operācija, tomēr daktere uzsver, ka savā 7 gadu ilgajā pieredzē, veicot tieši šo operāciju, viņa ir attīstījusi to kvalitātes līmeni, lai pēc iespējas minimizētu iespējamās komplikācijas.
Acu asarošana Photo by Aliyah Jamous on Unsplash