Latvijā 4,5% iedzīvotāju ir kādreiz nācies neplānoti zaudēt dzīvesvietu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz 2023.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem datiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka galvenais dzīvesvietas zaudēšanas iemesls ir ģimenes vai attiecību problēmas, ko norādījuši 42,7% iedzīvotāju, kuriem kādreiz ir nācies neplānoti zaudēt dzīvesvietu.

Vienlaikus 14,9% atzīmējuši, ka palikuši bez dzīvesvietas īres līguma beigu dēļ, 12,9% - finanšu problēmu vai nepietiekamu ienākumu dēļ, 5,6% zaudētais mājoklis ir bijis dzīvošanai nepiemērots, savukārt 4% galvenais mājvietas zaudēšanas iemesls ir bijis bezdarbs.

Neplānoti zaudēt dzīvesvietu ir nācies 8,7% viena vecāka ģimeņu, 8% vienatnē dzīvojošo, 6,8% pāru ar trim vai vairāk bērniem un 5,1% pāru ar diviem bērniem.

Lielākā daļa jeb 61,8% dzīvesvietu zaudējušo uz kādu laiku apmetās pie draugiem vai radiem, 21,8% uzturējās ārkārtas vai pagaidu miteklī, 13,6% uzturējās vietā, kas nav paredzēta kā pastāvīga mājvieta, piemēram, pagaidu pajumtē, būdā, furgonā, pārvietojamā mājā, celtnē, kas noteikta kā dzīvošanai nederīga, bet 3,8% mājokli zaudējušo dzīvoja un nakšņoja sabiedriskās vietās.

Galvenie iemesli, kas ļāva pārcelties uz jaunu dzīvesvietu, bija esošas, jaunas vai atjaunotas attiecības ar ģimeni vai partneri (31,3%), pārvākšanās uz sociālo vai subsidēto privāto mājokli (17,8%) un darba iegūšana (16,1%). Liela daļa iedzīvotāju (29,4%) norādījuši uz citiem, neprecizētiem iemesliem, kuri ļāva pārcelties un jaunu dzīvesvietu, bet 4,7% norādījuši, ka problēmas ar dzīvesvietu tā arī nav atrisinātas.

Iegūto dzīvesvietas zaudēšanas rādītāju datu avots ir CSP 2023.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10 200 respondentu vecumā no 16 gadiem no 5800 mājsaimniecību.