Diagnostika onkoloģijā: labākais veids, kā palīdzēt savam mājdzīvniekam

Vienkārša zinātkāre vai profesionāls uzdevums noskaidrot radušās problēmas cēloņus – jebkuras diagnostikas pamatā ir vieni un tie paši motīvi. Ja pirmajā gadījumā risks saistīts ar aplamu pasaules uztveri, tad otrajā jautājums jau ir par dzīvību un nāvi. Diagnostika onkoloģijā pieder otrajam gadījumam. Uzkrātā statistikas materiāla un tā zinātniskās izpratnes dēļ katru gadu medicīnā norisinās dažādu dogmatisko platformu pārskatīšana. Ja Jums ir aizdomas, ka Jūsu mājdzīvniekam ir izveidojies šūnu izaugums, audzējs, problēmas ar asinīm, nezināmas izcelsmes pumpas - protams, ir jāvēršas pie ārsta. Tālāk, savstarpējā sapratnē jārisina jautājums par radušās problēmas diagnostiku.

Kāpēc ir svarīgi diagnosticēt onkoloģisku slimību mājdzīvniekam?

Kategoriski aizliegts uzreiz veikt punkciju un caurdurt audus, kamēr vēl nav skaidrs vai tas ir nepieciešams. Iemesls ir tajā, ka veidojumu sākotnējā diagnostikā parādījās daudz variantu, izmantojot iespējamo analīžu šķērssalīdzināšanu, bez biopsijas, lai apskatītu audzēja procesus. Tas un mikroskopijas sniegtie dati par asinsrades sistēmas stāvokli, limfocītu diferenciācija, šūnu morfoloģija asinsritē. Kalcijs, cinks, sārmainā fosfotāze, skābā fosfotāze, feritīns, zināmas olbaltumvielas, embriju augšanas faktori, eritrocītu membrānu stāvoklis utt. Visbeidzot, tāda diagnostika kā frakcionēta tipa asins šūnu virsmu fraktalitāte, ONKOTEST 2 [ОНКОТЕСТ 2], kas uzrāda kalcija-histonu kompleksu asinīs. Problēma ir tajā, ka, nezinot audzēja kopuma procesa būtību, caurdurot audus biopsijai, kā atbildes reakcija tiek iedarbināti vairāki augšanas faktori. Tie ir trombocītiskie, epitēlija augšanas faktori, kā arī dažādi citi, kuri pēc savas sākotnējās būtības ir protoonkogēni. Un ja pacientam sākotnēji bija labdabīgs audzējs (vēzis), tad, kādu jau esošu hromosomu izmaiņu gadījumā, jaunas izmaiņas uzreiz paceļ audzēja ģenētiku citā līmenī. Tā mēs nonākam pie ļaundabīga audzēja. Ja audzējs jau bija, tad iegūstam pārāku pakāpi. Tālākie procesi jau gāzīsies kā lavīna. Diagnozi onkoloģijā nosaka audu fragmenta histoloģija. Citoloģija arī ir nepieciešama. Tas viss ir nepieciešams, bet tiek paņemts jau operācijas laikā, lai noteiktu onkoloģiskās slimības veidu. Ir jāmeklē diagnostikas veidi ar cita veida analīzēm un tikai pēc tam ir jādomā par operāciju.