Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18. decembrī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentlikmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2,4%, 2025. gadā - 2,1%, 2026.gadā - 1,9% un 2027. gadā, kad sāks darboties paplašinātā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, - 2,1%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024. gadā vidēji būs 2,9%, 2025. gadā - 2,3% un gan 2026. gadā, gan 2027. gadā - 1,9%.

Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni padomes 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Iekšzemes inflācija samazinājusies, taču joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros ar būtisku aizkavēšanos notiek darba samaksas un cenu korekcijas atbilstoši agrākajam inflācijas pieaugumam, teikts paziņojumā.

Tiek atviegloti finansēšanas nosacījumi, padomes nesen īstenotajai procentlikmju samazināšanai pakāpeniski mazinot jaunu aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tomēr nosacījumi joprojām ir stingri, jo monetārā politika joprojām ir ierobežojoša un agrākais procentlikmju kāpums turpina ietekmēt neatmaksātos kredītus, atzīst padome.

Speciālisti tagad uzskata, ka tautsaimniecības atveseļošanās būs lēnāka, nekā lēsts septembra iespēju aplēsēs. Lai gan šā gada trešajā ceturksnī pieauga izaugsmes temps, apsekojumu rādītāji liecina, ka šajā ceturksnī tas sarucis. Speciālist paredz, ka 2024. gadā tautsaimniecības izaugsme būs 0,7%, 2025. gadā - 1,1%, 2026. gadā - 1,4% un 2027. gadā - 1,3%. Paredzētās atveseļošanās pamatā galvenokārt ir reālo ienākumu pieaugums. Tam vajadzētu ļaut mājsaimniecībām patērēt vairāk un uzņēmumiem kāpināt investīcijas. Laika gaitā ierobežojošās monetārās politikas ietekmes pakāpeniskai izzušanai vajadzētu veicināt iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, teikts paziņojumā..

Tajā norādīts, ka padome apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padome noteiks atbilstošu monetārās politikas nostāju atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, padomes lēmumi par procentlikmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, un tajos tiks ņemti vērā saņemtie tautsaimniecības un finanšu dati, pamatinflācijas dinamika un monetārās politikas transmisijas spēks.

Padome piebilst, ka iepriekš neapņemas virzīt procentlikmes konkrētā virzienā.

Jau vēstīts, ka ECB visas trīs procentlikmes samazināja arī iepriekšējās sanāksmēs septembrī un oktobrī. Jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

Nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju ECB padome no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim desmit sanāksmes pēc kārtas pakāpeniski paaugstināja procentlikmes līdz rekordaugstam līmenim, bet pēc tam tās saglabāja nemainīgas.

Pēc "Eurostat" datiem, gada inflācija eirozonā novembrī palielinājusies līdz 2,3% salīdzinājumā ar 2% oktobrī.

Ziņa papildināta plkst. 16.08.