Pēc diviem gadiem par ceturtdaļu samazināsies ceļu būvniecībai pieejamais finansējums

Ceļu kvalitāte Latvijā ir viens no autovadītājiem
sāpīgākajiem jautājumiem. Lai arī “Latvijas Valsts ceļu” ieskatā patlaban
gandrīz 80% valsts galveno autoceļu un praktiski puse reģionālo autoceļu ir
labā tehniska stāvoklī, situāciju varētu pasliktināt fakts, ka pēc diviem
gadiem par ceturto daļu, visticamāk, samazināsies ceļu būvniecībai pieejamais
finansējums. Tas tāpēc, ka šobrīd vairākus desmitus miljonus eiro ceļu būvei
gūstam no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma, kas savu darbu beigs
2026. gadā. Kāda ir Latvijas autoceļu turpmākā nākotne, izzināja raidījums “360
ZIŅneši”.

Valsts autoceļu tīkls pēdējos 30 gadus tiek uzturēts ar
nepietiekamiem līdzekļiem. Lai arī risinājumi ceļu būvniecībai meklēti Eiropas
naudā un alternatīvos finansējuma avotos, piemēram, caur publisko un privāto
partnerību, kā tas ir Ķekavas apvedceļam, finansējums “Latvijas Valsts ceļu”
ieskatā būtu jāsaglabā esošajā līmenī, lai situācija uz ceļiem nepasliktinātos.

<blockquote>Ja kopējais līdzekļu apjoms valsts ceļu remontdarbiem un
uzturēšanai samazināsies, ir jārēķinās, ka tagad labā stāvoklī esošo ceļu
stāvoklis pasliktināsies, [..], bet tie ceļi, kas patlaban ir apmierinošā
stāvoklī, nonāks sliktā tehniskā stāvoklī un tos vairs nevarēs atjaunot ar
lētākām tehnoloģijām.</blockquote>"Tur būs nepieciešama pārbūve, kas ir dārgākais no
remontdarbiem,” norāda “Latvijas Valsts ceļi” komunikācijas nodaļas vadītāja
Anna Kononova. 

Pašlaik būtiska daļa no visas naudas, kas tiek ieguldīta
ceļu būvniecībā, ir Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma
finansējums. Šogad tie ir nedaudz vairāk nekā 47 miljoni eiro, savukārt
nākamgad iecerēts izmantot 39,5 miljonus eiro. 2026. gadā Atveseļošanās un
noturības mehānisms savu darbu beidz. Faktiski ceļu būvei pieejamā nauda saruks
par ceturto daļu.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta
direktors Tālivaldis Vectirāns raidījumam norāda, ka būtiskākā izmaiņa šajā
kontekstā ir tā, ka Eiropas finansēšanas sistēma vairs nedod naudu vienkārši,
piemēram, ceļu vienkāršai atjaunošanai, asfalta uzklāšanai.

Tā vietā Eiropa finansē, piemēram, ceļu būvi reformu
kontekstā, kā tas Latvijas gadījumā ir ar administratīvi teritoriālo reformu.
Eiropa caur fondiem pašlaik atbalsta iedzīvotāju nokļūšanu līdz jauno novadu
centriem.

Par Eiropas finansējumu ceļu būvniecībai nākamajā plānošanas
periodā patlaban skaidrības nav. Taču ministrijā sola, ka bez ceļiem
iedzīvotāji nepaliks. Tā teikt, ja izdomājām līdz šim, izdomāsim arī turpmāk.

“Jaunais, nākošais periods plānojas, par to mums viss
vēl, protams, miglā tīts – kādi būs tie nosacījumi un par ko arī Eiropas Komisijas
politiķi vienosies un Eiropas Padomes, bet esošie fondi, jā, ir pārdalīti. […]
Arī šobrīd ir vairāki normatīvie aktiizstrādes stadijā, kur ir aptuveni par 78
miljoniem, kas arī jau varētu nākt iekšā ceļu nozarē tuvākajos gados,” norāda
Vectirāns.

Viens no šādiem likumprojektiem ir “Ceļu nodevu likums”, kas
no 2030. gada noteiks smagajam transportam maksāt nevis par nobraukto laiku, kā
tas ir patlaban, bet gan par nobraukto kilometru. Atšķirībā no citiem
transporta nodokļiem, kas var tik pārdalīti, piemēram, drošībai, medicīnai un
izglītībai, vinjeti par nobraukto kilometru būs jānovirza tikai ceļiem.

Šogad kopējais budžets Latvijas ceļiem ir 342,5 miljoni
eiro, nākamgad tas nedaudz pieaugs, bet vēl pēc gada pēc pašreizējām prognozēm
naudas būs krietni mazāk. Lai arī Satiksmes ministrijā skaidro, ka tiek
strādāts pie veidiem, kā finansējumu nodrošināt un ceļus uzturēt vismaz
pašreizējā stāvoklī, kopumā situācija neliekas pārlieku optimistiska.

roadworks

Ceļu satiksme

360 Ziņas

Ceļu kvalitāte Latvijā ir viens no autovadītājiem sāpīgākajiem jautājumiem. Lai arī “Latvijas Valsts ceļu” ieskatā patlaban gandrīz 80% valsts galveno autoceļu un praktiski puse reģionālo autoceļu ir labā tehniska stāvoklī,...

Eiropas fondu nauda drīz beigsies – Latvijas ceļu kvalitāte nākotnē varētu būtiski pasliktināties

1188.lv

Similar news

Loading...

Loading...