Ceļu kvalitāte Latvijā ir viens no autovadītājiem sāpīgākajiem jautājumiem. Lai arī “Latvijas Valsts ceļu” ieskatā patlaban gandrīz 80% valsts galveno autoceļu un praktiski puse reģionālo autoceļu ir labā tehniska stāvoklī, situāciju varētu pasliktināt fakts, ka pēc diviem gadiem par ceturto daļu, visticamāk, samazināsies ceļu būvniecībai pieejamais finansējums. Tas tāpēc, ka šobrīd vairākus desmitus miljonus eiro ceļu būvei gūstam no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma, kas savu darbu beigs 2026. gadā. Kāda ir Latvijas autoceļu turpmākā nākotne, izzināja raidījums “360 ZIŅneši”.

Valsts autoceļu tīkls pēdējos 30 gadus tiek uzturēts ar nepietiekamiem līdzekļiem. Lai arī risinājumi ceļu būvniecībai meklēti Eiropas naudā un alternatīvos finansējuma avotos, piemēram, caur publisko un privāto partnerību, kā tas ir Ķekavas apvedceļam, finansējums “Latvijas Valsts ceļu” ieskatā būtu jāsaglabā esošajā līmenī, lai situācija uz ceļiem nepasliktinātos.

Ja kopējais līdzekļu apjoms valsts ceļu remontdarbiem un uzturēšanai samazināsies, ir jārēķinās, ka tagad labā stāvoklī esošo ceļu stāvoklis pasliktināsies, [..], bet tie ceļi, kas patlaban ir apmierinošā stāvoklī, nonāks sliktā tehniskā stāvoklī un tos vairs nevarēs atjaunot ar lētākām tehnoloģijām.

"Tur būs nepieciešama pārbūve, kas ir dārgākais no remontdarbiem,” norāda “Latvijas Valsts ceļi” komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Kononova.

Pašlaik būtiska daļa no visas naudas, kas tiek ieguldīta ceļu būvniecībā, ir Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums. Šogad tie ir nedaudz vairāk nekā 47 miljoni eiro, savukārt nākamgad iecerēts izmantot 39,5 miljonus eiro. 2026. gadā Atveseļošanās un noturības mehānisms savu darbu beidz. Faktiski ceļu būvei pieejamā nauda saruks par ceturto daļu.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns raidījumam norāda, ka būtiskākā izmaiņa šajā kontekstā ir tā, ka Eiropas finansēšanas sistēma vairs nedod naudu vienkārši, piemēram, ceļu vienkāršai atjaunošanai, asfalta uzklāšanai.

Tā vietā Eiropa finansē, piemēram, ceļu būvi reformu kontekstā, kā tas Latvijas gadījumā ir ar administratīvi teritoriālo reformu. Eiropa caur fondiem pašlaik atbalsta iedzīvotāju nokļūšanu līdz jauno novadu centriem.

Par Eiropas finansējumu ceļu būvniecībai nākamajā plānošanas periodā patlaban skaidrības nav. Taču ministrijā sola, ka bez ceļiem iedzīvotāji nepaliks. Tā teikt, ja izdomājām līdz šim, izdomāsim arī turpmāk.

“Jaunais, nākošais periods plānojas, par to mums viss vēl, protams, miglā tīts – kādi būs tie nosacījumi un par ko arī Eiropas Komisijas politiķi vienosies un Eiropas Padomes, bet esošie fondi, jā, ir pārdalīti. […] Arī šobrīd ir vairāki normatīvie aktiizstrādes stadijā, kur ir aptuveni par 78 miljoniem, kas arī jau varētu nākt iekšā ceļu nozarē tuvākajos gados,” norāda Vectirāns.

Viens no šādiem likumprojektiem ir “Ceļu nodevu likums”, kas no 2030. gada noteiks smagajam transportam maksāt nevis par nobraukto laiku, kā tas ir patlaban, bet gan par nobraukto kilometru. Atšķirībā no citiem transporta nodokļiem, kas var tik pārdalīti, piemēram, drošībai, medicīnai un izglītībai, vinjeti par nobraukto kilometru būs jānovirza tikai ceļiem.

Šogad kopējais budžets Latvijas ceļiem ir 342,5 miljoni eiro, nākamgad tas nedaudz pieaugs, bet vēl pēc gada pēc pašreizējām prognozēm naudas būs krietni mazāk. Lai arī Satiksmes ministrijā skaidro, ka tiek strādāts pie veidiem, kā finansējumu nodrošināt un ceļus uzturēt vismaz pašreizējā stāvoklī, kopumā situācija neliekas pārlieku optimistiska.