Prioritāte ir līdz 2030. gadam savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu – tā ir stratēģiska nepieciešamība, un tāpēc jākoncentrējas uz pamatlīnijas būvniecību, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas valdības ministriem uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane.

Viņas darba vizītes mērķis ir apspriest "Rail Baltica" projekta ieviešanas scenāriju Latvijā, tostarp pārrobežu savienojuma izveidi pirmajā kārtā.

Tikšanās laikā ar Latvijas valdības ministriem un ministriju pārstāvjiem Trautmane uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts ir bijis ļoti sekmīgs Eiropas Savienības finansējuma piesaistē. Pēdējā 2023. gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu pieteikumu uzsaukumā "Rail Baltica" projekta īstenošanai un būvniecībai piesaistīti papildu aptuveni 1,43 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 1,16 miljardi eiro ir EISI finansējums un 261 miljoni eiro Baltijas valstu līdzfinansējums.

"Rail Baltica" projekts ir saņēmis vairāk finansējuma nekā jebkurš cits Eiropas infrastruktūras projekts un šis lēmums apstiprina EK nemainīgu atbalstu projektam, norādīja Trautmane.

Vienlaikus Eiropas koordinatore uzsvēra "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma nozīmi, kura mērķis ir integrēt Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju Eiropas vienotajā dzelzceļa tīklā. Kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva un Polija ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņemšanos īstenot šo projektu un cieši seko līdzi notiekošajām diskusijām Latvijā par projekta Latvijas posma ieviešanas scenāriju.

Trautmane skaidroja, ka projekts tiks uzskatīts par pabeigtu tad, kad ar Eiropas dzelzceļa tīklu pilnībā būs savienotas arī Baltijas galvaspilsētas, tostarp Rīga. Lai šis uzdevums tiktu izpildīts, šajā posmā jāparāda progress pamatlīnijas būvniecībā, uzsvēra Trautmane, norādot, ka progress lielapjoma darbos ļaus arī labāk piesaistīt alternatīvo finansējumu, tādējādi nodrošinot iespēju paplašināt pirmajā kārtā veicamo darbu apjomu.

Tāpat Trautmane uzsvēra, ka "Rail Baltica" ir nacionālas nozīmes projekts, un visiem ministriem ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu tā īstenošanu. "Tā ir kopīga atbildība - gan visas Latvijas valdības, gan Latvijas atbildība pret saviem partneriem. Būšu gandarīta par jau tuvāko nedēļu laikā gaidāmo valdības lēmumu, kā arī vienošanos Baltijas valstu starpā vēl līdz šī gada beigām," piebilda Trautmane.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka, "lai nodrošinātu Latvijas nacionālo ekonomikas un drošības interešu ievērošanu un starptautisko saistību izpildi, projekta pirmajā kārtā augstākā prioritāte ir pārrobežu savienojuma izveidei".

Tāpat Briškens uzsver, ka jāizveido Eiropas sliežu platuma savienojums ar vismaz vienu no Rīgas divām starptautiskajām "Rail Baltica" stacijām, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu lielāku pasažieru plūsmu un ekonomiskos ieguvumus jau sākotnējā projekta ekspluatācijas fāzē.

Briškens norāda, ka gaidāmās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunas būs izšķirošas un noteiks, cik liels ES finansējuma apjoms būs pieejams "Rail Baltica" projektam un kādā laika periodā varēs īstenot projekta pirmo kārtu.

Eiropas koordinatore Trautmane darbojas EK uzdevumā, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora galvenos uzstādījumus, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu transporta infrastruktūras projektiem. Šajā kontekstā "Rail Baltica" projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tajā piedalās piecas ES valstis – Baltijas valstis, Polija un Somija, turklāt no šī gada jūlija atbilstoši jaunajai TEN-T regulai "Rail Baltica" iekļaujas arī Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras transporta koridorā.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.