Šajā gadā kopumā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā novēroto - aptuveni 2% robežās, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%.

Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām.

Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

Liela ietekme janvārī bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.

Šnīdere norāda, ka pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, tomēr šogad janvārī bija vērojams zemākais pārtikas cenu pieaugums šajā mēnesī pēdējo četru gadu laikā. Lielākā palielinošā ietekme bija arī cenu kāpumam piena produktiem un gaļai, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam maizei un graudaugiem.

Pārtikas produktu cenas pasaulē janvārī samazinājās otro mēnesi pēc kārtas - mēneša laikā par 1,6%, bet gada laikā, salīdzinot ar 2024.gada janvāri, tām bija vērojams kāpums par 6,2%. Cenu samazinājumi cukura, augu eļļu un gaļas kategorijās vairāk nekā kompensēja cenu pieaugumu piena produktiem un graudaugiem.

Kopējā cenu indeksa kritumu janvārī galvenokārt noteica straujš cukura un augu eļļu cenu indeksa kritums. Cukura cenu indekss janvārī sasniedza zemāko līmeni kopš 2022.gada oktobra, ko galvenokārt izraisīja uzlabotās globālās piedāvājuma prognozes šai sezonai, pēc tam, kad pēdējo mēnešu labvēlīgie laika apstākļi Brazīlijā uzlaboja cukurniedru ražas, kas tiks novākta no 2025.gada aprīļa.

Augu eļļu cenu indeksa samazinājumu galvenokārt izraisīja zemākas pasaules palmu eļļas cenas, kas pēc septiņu mēnešu nepārtraukta pieauguma samazinājās no vairāku gadu augstākajiem līmeņiem, galvenokārt pieprasījuma ierobežojumu dēļ.

Mērenāks cenu kritums janvārī bija gaļai, ko noteica cenu samazinājums cūku un aitu gaļai pieprasījuma krituma dēļ, un vistas gaļai pieejamu pietiekamu piegāžu dēļ, īpaši no Brazīlijas, kur konkurētspējīgas barības cenas atbalstīja ražošanu.

Savukārt liellopu gaļas cenas pieauga, pateicoties pastāvīgajam spēcīgajam pieprasījumam no galvenajiem tirgiem.

Cenu indekss janvārī pieauga piena produktu cenu indeksam, ko noteica cenu pieaugums sieram, atspoguļojot pieaugošo globālo importa pieprasījumu. Turpretim starptautiskās sviesta cenas turpināja samazināties, neskatoties uz pieaugošo pieprasījumu no pārtikas pārstrādātājiem Eiropā un Okeānijā.

Samazinājās arī vājpiena un pilnpiena pulvera starptautiskās cenas, ko noteica ražošanas atjaunošanās Eiropā un vājš iekšzemes un importa pieprasījums.

Graudaugu cenas janvārī otro mēnesi pēc kārtas saglabājās praktiski nemainīgas. Kviešu cenas janvārī samazinājās ļoti nedaudz, mēnesī bija nelielas cenu svārstības, ko noteica vājais importa pieprasījums, kas izraisīja vairāku lielāko eksportētāju eksporta pārdošanas apjomu palēnināšanos.

Janvārī cenas turpināja pieaugt degvielai - par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenas Latvijā straujāk pieauga dīzeļdegvielai.

"Brent" naftas vidējā mēneša cena janvārī, salīdzinot ar decembri, pieauga - par 6,8%, bet janvāra beigās, salīdzinot ar decembra beigām, "Brent" naftas cena bija pieaugusi par 2,8%.

Šnīdere norāda, ka naftas cenas janvārī piedzīvoja straujas svārstības, "Brent" naftas cenai mēneša pirmajā pusē pieaugot līdz 82 ASV dolāram par barelu - augstāko līmeni vairāk nekā četru mēnešu laikā, bet mēneša beigās noslīdot līdz 76 ASV dolāriem par barelu.

Straujo cenu kāpumu mēneša sākumā izraisīja jaunās ASV sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru. Šīs līdz šim visaptverošākās sankcijas ir vērstas pret lielākajiem eksportētājiem, apdrošinātājiem un vairāk nekā 150 tankkuģiem, liekot galvenajiem pircējiem, piemēram, Indijai un Ķīnai, meklēt alternatīvas.

Lielākā samazinošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem - samazinājums par 4,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,3 procentpunktiem.

Pakalpojumiem janvārī cenas samazinājās vidēji par 0,2%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Pakalpojumu sektorā lielākā samazinošā ietekme janvārī bija pārvadājumu pakalpojumiem, ko galvenokārt ietekmēja cenu samazinājums starptautiskiem lidojumiem.

Savukārt lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem - mājokļa apsaimniekošanai un atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana sadzīves atkritumiem.

Liela ietekme bija arī cenu kāpumam ambulatorajiem pakalpojumiem zobārstniecības pakalpojumu sadārdzināšanās dēļ un personas identifikācijas dokumentu izsniegšanas maksas pieaugumam.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 3%. Gada vidējā inflācija bija 1,4%.

Šnīdere prognozē, ka arī turpmāk būtiska ietekme uz cenu izmaiņām būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija. Vienlaikus Latvijā liela ietekme būs jaunajām nodokļu izmaiņām, gan no piedāvājuma puses saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, gan pieprasījuma puses, pieaugot atalgojumam pēc nodokļu nomaksas, kas palielinās iedzīvotāju pirktspēju.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.