You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ekspertu intervijās sabiedrību visvairāk kaitina izvairīšanās atbildēt uz jautājumu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Intervijās ar ekspertiem sabiedrību visvairāk kaitina izvairīšanās no tiešas atbildes uz uzdoto jautājumu, nespēja formulēt galveno domu un paužu aizpildīšana ar skaņām, liecina komunikācijas aģentūras "Olsen+Partners" pasūtījuma aptaujas rezultāti.

Kā aģentūru LETA informēja, "Olsen+Partners" pārstāvji, pētījumā noskaidrots, ka trešdaļu jeb 34% skatītāju visvairāk kaitina eksperta izvairīšanās atbildēt uz jautājumu. Tas auditorijai radot sajūtu, ka eksperts nesaprot jautājumu, vai arī nevēlas uz to sniegt tiešu atbildi, tādejādi radot uzticības trūkumu un aizdomas par informācijas slēpšanu.

Otra biežāk sastopamā problēma, saskaņā ar aptauju, bijusi nespēja skaidri formulēt vēstījumu. Gandrīz piektdaļa jeb 19% respondentu norādīja, ka ekspertiem bieži vien ir grūtības skaidri izteikt savu galveno domu, kā rezultātā auditorija nesaprot, ko runātājs patiesībā vēlas pateikt.

Kā liecina aptauja, trešā izplatītā problēma bijusi paužu aizpildīšana ar skaņām, ko norādīja 7% respondentu. Tas ne vien liecina par zināmu neveiklību, bet var novērst uzmanību no galvenās tēmas un radīt iespaidu par eksperta pārliecības trūkumu, norāda "Olsen+Partners" pārstāvji.

Kā vēl viens traucējošs elements tika pieminēta pašreklāma, ko norādīja 5% respondentu. Lai gan ekspertiem nereti ir tendence izmantot intervijas laiku, lai reklamētu sevi vai savus produktus, tas var kaitināt auditoriju un novērst uzmanību no intervijas galvenā mērķa - sniegt objektīvu un noderīgu informāciju, atzīmē aģentūrā.

Līdztekus cits faktors, ko pieminēja aptaujas dalībnieki, bija neskaidrība par to, kā vēstījums skar klausītājus. To savās atbildēs norādīja 3% respondentu. Ja auditorija nesaprot, kā eksperta sniegtā informācija attiecas uz viņiem, viņi var zaudēt interesi un nespēt sasaistīt vēstījumu ar savu situāciju vai vajadzībām, pauž aģentūrā.

Kā vienlīdz izplatīti traucēkļi bijuši arī monotons balss tonis un nepārliecinātība vai uztraukums. Abus šos aspektus savās atbildēs kā traucējošus norādīja 3% respondentu. Aģentūrā norāda, ka šie aspekti var šķist mazāk nozīmīgi, taču tie visi ietekmē to, kā eksperta vēstījums tiek uztverts un cik efektīvi tas sasniedz auditoriju.

Aptaujas rezultāti liecina, ka veiksmīgas ekspertu intervijas prasa daudz vairāk nekā tikai zināšanas un pieredzi - svarīga ir arī prasme pasniegt informāciju, norāda "Olsen+Partners" pārstāvji.

"Olsen+Partners" valdes locekle Olga Kazaka pauž, ka šobrīd ir izcilu komunikatoru, līderu un ekspertu laiks, jo informācijas pārpilnībā cilvēki ieklausās viņos, lai izprastu svarīgus notikumus. Viņa atzīmē, ka aptauja rāda, ka nozīmīga ir ne tikai ekspertīze, bet arī spēja skaidri un pārliecinoši nodot savu vēstījumu auditorijai. "Tāpēc ir būtiski, lai vadība un eksperti regulāri izietu mediju treniņus, kas iemāca gan noslīpēt vēstījumu, gan arī pārvarēt uztraukumu un izkopt pārliecinošu komunikācijas stilu. Galu galā, veiksmīgas komunikācijas pamatā ir prasme runāt tā, lai auditorija ne tikai klausītos, bet arī sadzirdētu, tāpēc mediju treniņš ir viena no labākajām investīcijām organizācijas reputācijā, kas atmaksājas ilgtermiņā," uzskata Kazaka.

Sabiedrības aptauju pēc komunikācijas aģentūras "Olsen+Partners" pasūtījuma veica pētījumu kompānija "Norstat", aptaujājot 1000 iedzīvotāju visā Latvijā šī gada septembrī.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas