Endometrioze – kā ar šo slimību cīnīties un kādas sekas var radīt neārstēšanās

Endometrioze ir salīdzinoši bieži diagnosticēta ginekloģiska, hroniska saslimšana sievietēm reproduktīvajā vecumā. Kādi ir šīs slimības simptomi, kā to ārstēt un kādas var būt sekas endometriozi ignorējot? Atbildes uz šiem jautājumiem lūgsim ārstu prakses ‘’ Harmonija’’ pieredzējušajai ginekoloģei Kristīnei Strazdiņai

Sakiet lūdzu, kā var atšķirt vienkārši sāpīgas menstruācijas no endometriozes? Kad jāsāk satraukties?

Endometriozes simptomi nav specifiski tikai šai saslimšanai, tādēļ tās diagnoze nevar tikt uzstādīta vadoties tikai pēc simptomiem. Ne visas menstruālās sāpes ir endometriozes radītas un ne vienmēr endometrioze rada sāpes. Tā var būt arī bez simptomiem un kā nejauša atradne. Tomēr simptoms, kas varētu liecināt par endometriozi, ir sāpju cikliskums. Tas nozīmē, ka simptomi attīstās dažas dienas pirms menstruācijam un izzūd dažas dienas pēc menstruācijām vai simptomi, kas ir tikai menstruāciju laikā.

Varbūt tad pāriesim pie nākamā jautājumu - kādi ir endometriozes simptomi?

Kā endometriozes simptomi var būt:

· sāpīgas menstruācijas jeb dismenoreja

· nemenstruālas hroniskas mazā iegurņa sāpes

· sāpes dzimumakta laikā jeb dispareūnija

· sāpīga urinācija jeb dizūrija, ja tai nav infekciozi iemesli

· sāpīga vēdera izeja jeb disšēzija

Tomēr endometrioze var būt arī ārpus mazā iegurņa, līdz ar to var būt arī simptomi, pie kuru paradīšanās ne vienmēr sieviete grieztos pie ginekologa:

· sāpīga asiņošana no taisnās zarnas

· asinis urīnā jeb hematūrija

· cikliskas sāpes plecā

· cikliskas plaušu problēmas

· ciklisks klepus, sāpes krūtīs vai klepus ar asiņu piejaukumu

· cikliskas sāpes rētas rajonā (piemēram ķeizargrieziena rētā)

· nogurums

· neauglība

· citi cikliski simptomi

Vai ir zināms, kas izraisa saslimšanu ar endometriozi?

Endometriozes iemesli vēl joprojām nav līdz galam zināmi. Pastāv vairākas teorijas, bet neviena no tām nav līdz galam pierādīta. Populārākā no teorijām ir tā saucamā retrogrādā menstruālo asiņu plūsma, kad menstruāciju laikā endometrija, jeb dzemdes dobuma funkcionālā slāņa audi caur olvadiem nonāk vēdera dobumā, piestirpinās peritonejam jeb vēdera dobuma orgānu apvalkam un veido endometriozes perēkļus. Šajā procesā ir nozīme arī hormoniem, proti estrogēnam.

Tiek diskutēts arī par ģenētiskiem faktoriem endometriozes attīstībā, kā arī par imūnsistēmas izraisītu iekaisuma atbildes reakciju.

Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai izvairītos no saslimšanas ar endometriozi?

Diemžēl līdz šim nav pierādītu zināmu veidu kā samazināt risku saslimt ar endometriozi, bet kā pie jebkurām hroniskām saslimšanām varam pieturēties pie veselīga dzīvesveida un veselīgas diētas ar samazinātu alkohola patēriņu un regulārām fiziskajām aktivitātēm. Nav zināma un skaidra hormonālās kontracepcijas nozīme endometriozes profilaksei, tā pat nav ģenētisko testu, kas noteiktu risku saslimt ar endometriozi nākotnē.

Kuras sievietes visbiežāk skar endometrioze (vecuma grupa, fiziskie parametri, citi faktori)?

Endometrioze skar sievietes reproduktīvā vecumā ( tas ir laika posms starp menarhi jeb pirmajām menstruācijām pusaudža vecumā un menopauzi), bet tā var joprojām būt simptomātiska arī pēc menopauzes.

Vai un kā endometrioze ietekmē sievietes auglību un bērniņa ieņemšanu?

Jā, endometrioze var ietekmēt sievietes auglību, bet ne visas sievietes, kurām ir diagnosticēta endometrioze ir neauglīgas. Tomēr 30 – 50% sieviešu ar neauglību tiek diagnosticēta arī endometrioze.

60 – 70% sieviešu ar diagnosticētu endometriozi spēj spontāni ieņemt bērniņu un normāli iznesāt grūtniecību.

Tas, kā tieši endometrioze ietekmēs sievietes auglību, atkarīgs no šīs slimības izplatības un veida. Vai tā ir kā cistas olnīcās, vai tā ir radījusi saaugumu procesu sievietes mazajā iegurnī un skārusi arī olvadus, vai tā ir dziļā endometrioze. Atkarībā no slimības smaguma, atšķiras arī dažādas ārstēšanas metodes un pieeja auglības funkcijas uzlabošanai.

Kā endometrioze tiek ārstēta? Kas notiek, ja to neārstē?

Endometrioze ir hroniska saslimšana, tādēļ galvenie simptomi, ar ko pie šīs saslimšanas jātiek galā ir sāpes un auglības problēmas. Ārstēšana balstās uz to, lai mazinātu sāpes un uzlabotu sievietes auglības iespējas. Tomēr joprojām nav vienota viedokļa vai vadlīniju kā ārstēt endometriozi, tādēļ katrai pacientei piemērotākā ārstēšanas metode tiek piemeklēta individuāli, ņemot vērā dažādus faktorus: sāpju simptomu smagumu un cikliskumu, vai ir aktuāla grūtniecības plānošana un vai tā vēlama tuvākajā laika vai vēlāk, vai nepieciešama kontracepcija, sievietes vecums, dažādu ārstēšanas metožu efektivitāte, to riski un blakus parādības, ka arī pašas slimības veids un smagums, vai tā ir virspusēja endometrioze, olnīcu cistas vai dziļā endometrioze. Tātad divas sievietes ar endometriozi, katra var saņemt savu atšķirīgu terapiju, tā pat kā viena sieviete dažādos dzīves posmos var saņemt atšķirīgu ārstēšanu. To, kura metode katrai sievietei katrā viņas dzīves periodā ir piemērotākā, piemeklēs ārstējošais ārsts. Tie var būt pretsāpju līdzekļi, tā var būt hormonāla terapija vai ķirurģiska terapija, ka arī dažādas šo ārstēšanas metožu kombinācijas.

Kas notiek, ja to neārstē? Kā jau minēju, endometrioze ir hroniska saslimšana un ārstējam mēs simptomus. Ja sievietei nav simptomu un endometrioze tiek diagnosticēta nejauši, ārsts par to informēs un izstāstīs, kas sievietei jāņem vēra, cik bieži jāveic kontroles izmeklējumi un kādas ārstēšanas iespējas var tikt pielietotas katrai konkrētai sievietei.

Pacientes, kurām ir diagnosticēta endometrioze, bieži uztraucas, vai pastāv risks, ka tā var pārveidoties ļaundabīgā audzējā. Te atkal jāsaka, ka pētījumi turpinās un nepieciešami jauni un precīzāki pētījumi. Kopumā endometrioze nav saistīta ar ievērojami lielāku jebkāda vēža attīstības risku. Lai gan endometrioze ir saistīta ar lielāku olnīcu, krūts un vairogdziedzera vēža attīstības risku, absolūtā riska pieaugums, salīdzinājumā ar sievietēm vispārējā populācija, ir niecīgs: 1,3 uz 100 sievietēm vispārējā populācijā un 2,5 uz 100 sievietēm ar endometriozi olnīcu vēža gadījumā; 12,8 uz 100 sievietēm vispārējā populācijā un 13,3 uz 100 sievietēm ar endometriozi krūts vēža gadījumā. Tādēļ sievietēm ar endometriozi nav jāveic papildus un biežāki ļaundabīgu audzēju skrīninga izmeklējumi kā sievietēm vispārējā populācijā, ja vien nav papildus riska faktori, kā, piemēram, ļaundabīgi audzēji ģimenes anamnēzē.

Ginekoloģe Kristīne Strazdiņa savas pacientes gaidīs Ārstu praksē ‘’ Harmonija’’ Rīgā, Lāčplēša ielā 27, K-2(5. stāvā).

Rakstā apkopotā statistika iegūta no https://www.eshre.eu/Endometriosis-guideline.