You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Februārī Eiropas Komisija lems par 114 miljonu eiro piešķiršanu Rīgas Centrālās stacijas būvdarbiem

"Rail Baltica" centrālā mezgla būvlaukums Rīgas Centrālajā stacijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

"Rail Baltica" centrālā mezgla būvlaukums Rīgas Centrālajā stacijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Februāra otrajā pusē gaidāms lēmums no Eiropas Komisijas (EK) par 114 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda pārdali dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbu īstenošanai, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača.

Viņa norādīja, ka kopumā šis oficiālais process ir sarežģīts un garš, bet ir saņemts neformāls atbalsts no EK par šiem priekšlikumiem, bet oficiālais lēmums tiek plānots februāra otrajā pusē.

Tāpat satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norādīja, ka ir saņemti pozitīvi lēmumi, tostarp neatkarīgo ekspertu atzinumi. Viņš sacīja, ka oficiālais lēmums vēl ir jāsagaida, tomēr SM rēķinās, ka šis finansējums ir jāinvestē arī atbilstošajos termiņos, kas ir 2026.gada augusts.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norādīja, ka noteiktais termiņš ir kritiskākais jautājums, tādēļ ir aizsūtīts lūgums Finanšu ministrijai (FM) nodrošināt priekšfinansējumu. "Mēs varam likt būvniekam, piemēram, nodrošināt papildu darba spēku, bet kritiski svarīgs ir jumta un sienu konstrukciju ražošanu cikls, jo tas ir jāpasūta ātrāk. Ir jau aizrunātas rūpnīcas, kas varētu šo darīt, bet līdz ko mums nav pilnais garantētais finansējums, nevaram likt veikt šādus darbus 12 miljonu apmērā," sacīja Diļevs.

Malnača norādīja, ka pēc šī EK oficiālā lēmuma saņemšanas jautājumu skatīs Ministru kabinets (MK), kur arī jāpieņem lēmums. "Tikai pēc tam varam dot uzdevumu būvniekam sākt darbus, kas faktiski ir par vēlu, jo pēc tam vairs nav iespējams nodrošināt, ka tie materiāli tiek piegādāti pietiekami laicīgi," sacīja Malnača.

Viņa papildināja, ka patlaban pozitīva atbilde no FM nav saņemta, kas nozīmē, ka risks nepaspēt saglabājas un paliek augstāks. "Šo lūgumu mēs iesniedzām decembra beigās, atzinums no FM tika saņemts janvāra beigās," sacīja Malanča.

Malnača arī informēja, ka būvdarbu pabeigšanai "Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijā, kā arī jauna dzelzceļa savienojuma izveidei no Imantas uz Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa infrastruktūrā SM ir sagatavojusi priekšlikumus ES Kohēzijas fonda pārdalei 318,7 miljonu eiro apmērā.

Briškens papildināja, ka attiecībā uz Kohēzijas fonda pārdalēm, nav tik stingra spiediena uz termiņiem, bet darbs notiekot visos līmeņos. "Gan SM, gan FM iesaistās un mums ir jāturpina pārliecināt Eiropas partneri, ka šīs pārdales nav tikai lidostas stacija un Imantas savienojums, bet tās ir Latvijai kritiski svarīgas investīcijas," norādīja ministrs.

Komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) jautājumu, kad Kohēzijas fonda investīcijām ir jābūt ieguldītām, Briškens norādīja, ka tas ir jāizdara līdz 2029.gadam.

Pēc Malnačas teiktā, atbilde no EK par Kohēzijas fonda pārdalēm gaidāma vēlāk, jo martā Latvija plāno iesniegt EK oficiālu priekšlikumu, savukārt no EK nav konkrētas indikācijas, kad viņi varētu nākt ar oficiālo paziņojumu, bet tas būtu vismaz mēnesis.

Komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) sēdes noslēgumā pauda bažas par nepieciešamo priekšfinansējumu Rīgas Centrālajai stacijai, kurš ir iesniegts FM, kā arī ir iesniegti daudz iebildumu.

LETA jau ziņoja, ka pērn 18.decembrī valdība atbalstīja FM sagatavoto rīkojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otro papildinājumu", kas paredz dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai pārvirzīt Atveseļošanas fonda finansējumu 114,628 miljonu eiro apmērā.

Līdzekļus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai plānots pārvirzīt no bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras būvniecības projekta dzelzceļa līnijā Zemitāni-Sigulda (74,4 miljoni eiro), kā arī no ātrgaitas autobusu līnijas jeb metrobusa izbūves projekta 5,3 kilometru garumā Rīgā (40 227 980 eiro).

Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.

SM kopīgi ar FM un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.

"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

"Rail Baltica" centrālā mezgla būvlaukums Rīgas Centrālajā stacijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

"Rail Baltica" centrālā mezgla būvlaukums Rīgas Centrālajā stacijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas