Aukstās peldes ir lielisks veids, kā palīdzēt atjaunoties ne tikai muskuļiem pēc fiziskas slodzes, bet arī stabilizēt nervu sistēmu.

Aukstuma ietekmē paātrinās asinsrite, kas palīdz skābekļa piegādei uz smadzenēm, kā arī samazinās nervu impulsu pārvade, kas līdzsvaro mentālo noturību. Papildus pozitīvajām ietekmēm, kas rodas salīdzinoši īsā laikā, ilgtermiņā aukstās peldes veicina imūnsistēmas nostiprināšanos.

Aukstumā cilvēka ķermenī tiek iedarbināti dažādi fizioloģiski procesi, kas citādi nevarētu tikt stimulēti. Piemēram, tiklīdz sākas ķermeņa atdzišana, sāk aktīvi strādāt vielmaiņa, lai veicinātu sasilšanu. Līdz ar to siltums tiek veidots izmantojot enerģijas rezerves – samazinās uzkrātās ogļhidrātu un tauku rezerves, kas var pozitīvi ietekmēt tauku procenta samazināšanu ķermenī.

“Man personīgi aukstās peldes jeb iegremdēšanās un fiziskas aktivitātes ir visefektīvākais veids, kā mazināt stresu un veicināt mentālo noturību. Kombinācijā ar sportu, pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu pēdējo piecu gadu laikā slimošanas varu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ķermenis ir norūdīts, aukstums samazina kopējos iekaisuma rādītājus un organisms ir izturīgāks pret ārējiem kairinātājiem,” komentē uztura un fitnesa trenere Madara Meiere.

Lai arī peldēm aukstā ūdenī ir virkne pozitīvu īpašību, svarīgi sekot līdzi ķermeņa reakcijai uz šāda veida šoku. Aukstās peldes ieteicams uzsākt pakāpeniski, ja iespējams, zinoša speciālista pavadībā. “Es pelžu laikā izmantoju viedpulksteni, kas palīdz gan elpošanas vingrinājumiem, gan sirds ritma izsekošanai. Mans Samsung Galaxy Watch6 ir ūdens izturīgs, tāpēc nav jāuztraucas par mitrumu. Tāpat tas lieti noder, lai pētītu auksto pelžu ietekmi uz miegu. Norūdoties uzlabojas nervu sistēma, tāpēc potenciāli var uzlaboties miega kvalitāte. Pulkstenis man ļauj sekot līdzi arī ķermeņa temperatūrai. Jāatceras, ka iegremdējoties ūdenī līdz trim minūtēm, ķermeņa temperatūrai nevajadzētu nokristies zem 36 grādiem pēc Celsija,” skaidro trenere.

Uzsākot aukstās peldes, svarīgi pievērst uzmanību kontrolētai elpošanai. Ja jau pirms došanās ūdenī sirds ritms šķiet paātrināts (virs 60-80 sitieniem minūtē), mierīgas ieelpas un izelpas var palīdzēt novērst satraukumu. Taču, dodoties iekšā ūdenī, iespējams, ka no aukstuma šoka it kā aizsitas elpa. Šajā brīdi ir īpaši svarīgi turpināt elpot apzināti, lai ķermeni nomierinātu un turpinātos pilnvērtīga skābekļa apgāde. “Neiesaku sekot modes tendencei bez jebkādām zināšanām un praktiskiem soļiem kā to darīt pareizi. Ja darīsi to apzināti, sekojot līdzi un ieklausoties savā ķermenī – tikai tad tas būs ieguvums,” iesaka Madara.