"Papagailis ir kā divgadīgs emocionāli nestabils bērns ar piecu gadu veca bērna prātu, kas nesas uz ēverģēlībām. Bet, rūpējoties par tiem un iemīlot tos, neviens eksotisko putnu neiemainīs pret kādu citu dzīvnieku," norāda papagaiļu eksperts un glābējs Dagnis Kalniņš, kurš 19. –20. oktobrī kopā ar saviem putniem būs satiekams mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē "ZooExpo 2024" Ķīpsalā, kurā varēs satikt 237 suņu šķirnes un kopumā 3000 suņu, 300 kaķus no piecās valstīm un citus dzīvniekus – ķirzakas, papagaiļus, kazas, trušus.

Pirms izstādes interesanta saruna ar Dagni Kalniņu, kurš ir papagaiļu glābējs, eksperts un pārdevējs. Par savu hobiju viņš sauc putnu glābšanu. Viņa mājās dzīvo ap 20 līdz 30 putni. Vietnē "Instagram" Dagnim var "piesekot" instagram.com/parrotstreet.eu/.

Kā sākās jūsu hobijs un lielā patika pret putniem?

Jau ļoti agrā bērnībā, dodoties uz laukiem, pa ceļam uz dzelzceļa staciju vienā mājā uz balkona dažreiz bija izlikts krāsains papagailis, kas kaut ko vervelēja un svilpoja. Tas man šķita kā milzīgs brīnums. Vēlāk daudz lasīju Džeralda Darela grāmatas par dzīvniekiem, kas tikai attīstīja manu sapni par savu zoodārzu vai putnu dārzu. Bērnībā es bezgalīgi klaiņoju pa mežiem, ķēru putnus un gredzenoju. Iecietību pret putniem manā ģimenē – mammai, brāļiem, māsai – es piebeidzu jau padsmitnieka vecumā, kad istaba bija pilnībā piepildīta ar tiem – gan dekoratīvajiem, gan dabā noķertajiem.

Zinu, ka tas nebija pareizi! Vienā brīdī sapratu, ka tā nav ilgtspējīga nodarbe. Kaut kad vēlāk sievai iejautājos, vai mūsu ģimenē nevarētu būt kaut viens mazs papagailis. Taču atbilde bija: "Mūsu mājās papagaiļu nebūs!" Kādā brīdī dzīve sagriezās kājām gaisā, un, saprotot, ka tā var būt īsāka nekā plānots, sāku domāt, vai tiešām gribu turpināt nodarboties ar to, ar ko nodarbojos. Nolēmu piepildīt savus bērnības sapņus. Sieva arī piekrita!

Bet kā nolēmāt papagaiļus pārdot? Daudziem putnu pārdevējiem nav laba slava.

Jā, papagaiļu pārdevējiem visos laikos ir bijusi bēdīga slava! Lai apvienotu savu hobiju ar papagaiļu pārdošanu, nolēmu to darīt morāli pareizi un atbildīgi, ievērojot visas likuma normas, birokrātiju, pārdot tikai tiem, kas ir spējīgi uzņemties rūpes. Turklāt par papagaili jārūpējas daudzus gadus – jāapgādā ar visu nepieciešamo, vien ar graudiem traukā, ābola šķēli un būri no zooveikala, kur "putns var izplest spārnus", nepietiek.

Somijā manu nostāju cilvēki ātri novērtēja. Es biju vienīgais, kas spēja izpildīt visas birokrātiskās prasības, piemēram, reģistrēt vajadzīgās atļaujas un iziet apmācības. Starp citu, saņēmu uzslavas no Somijas valsts iestādēm par precīzu dokumentācijas ievērošanu un tikai veselu putnu pārdošanu. Rezultātā 80-90 procenti vidējo un lielo sugu putnu Somijā iegādājas tieši pie manis. Ja atradīsi Somijā, Igaunijā vai Latvijā kaut vienu klientu, kuru būšu apmānījis vai nepildījis līguma nosacījumus, tad uzdāvināšu putnu.

Cik daudz papagaiļu mīt jūsu mājā?

Mūsu mājoklī, kura platība ir aptuveni 200 kvadrātmetru, mīt aptuveni 20-30 putni. To izmēri ir ļoti dažādi – sākot no nelielajiem zvirbuļiem līdz pat metru garajām arām. Lai gan es saprotu, ka putnu labsajūtai būtu nepieciešami vēl aptuveni 600 kvadrātmetru, esam centušies izveidot mājīgu vidi dažādu sugu putniem. Katram ģimenes loceklim ir savi mīļākie putni: meitai patīk mazais aru pāris, sievai – zilgalvas aras, bet man ir žako. Protams, mūsu putnu saimē ir arī citas sugas.

No kurienes cilvēki brauc skatīt jūsu putnus?

Pie mums brauc gan no Latvijas, gan no Igaunijas, bet lielākā daļa ir no Somijas, kur pats ikdienā dzīvoju. Dažkārt vienā dienā pie mums ciemojas pat vairāk nekā desmit cilvēku, un tad sāku domāt, ka varētu ieviest ieejas maksu. Somijā ir ļoti maz ar šo hobiju saistīti cilvēki, kurus es nepazītu vai viņi nebūtu par mums dzirdējuši.

Kāda ir ikdiena, dzīvojot kopā un rūpējoties par tik daudz papagaiļiem?

Noteikti nekad nav garlaicīgi! Papagaiļi ir izdomas bagāti – bieži mute paliek vaļā, kā kaut ko tādu var sadomāt. Uzkopšana, barošana un, pats galvenais, putnu trenēšana aizņem visu dienu. Viens pats bez sievas un meitas, kura ir galvenā putnu trenere, es neko nepaspētu izdarīt, visi plāni paliktu tikai sapņu līmenī. No manis nāk idejas, viņas nopūšas un domā, kā to realizēt.

Vai jums ir papagaiļi, kas māk runāt?

No mūsu personīgajiem astoņiem papagaiļiem runā visi: kāds prot 8 līdz 15 vārdus, kādam ir bezlimita vārdu krājums. Pietiek divas dienas vairākas reizes dienā atkārtot kādu vārdu vai frāzi, ka būs jau iemācīts. Piemēram, žako puika Žanis lieto vārdus un teikumus attiecīgi situācijai. Kad ir aizmirsts iedot ēdienu, viņš sauks: "Ņammiņu, ņammiņu". Ja kāds putns taisa skaļas kaitinošas skaņas, var apsaukt: "Bandito, eu, nu beidz!"

Savai draudzenei mēdz teikt: "Žužū, dod buču!" un tajā pašā laikā to arī darīs.

Kad labs garastāvoklis, tad dzied dziesmas, bet nenotur meldiņu. Nezinu gan, no kura būtu iemācījies tik šķībi dziedāt? (Smejas.) Bet vakarā, kad jāiet gulēt un nodziest gaisma, visiem novēl: "Čučiņu mučiņu!"

Kāds ir bijis visneparastākais atgadījums ar šiem dzīvniekiem?

Neparasto gadījumu ir vairāk nekā vajag. Piemēram, žako pļāpā, dzied un veido loģiskus teikumus atbilstoši situācijai. Tas vien ir ievērības vērts! Pastāstīšu vienu gadījumu, kas kārtējo reizi pierāda augstāko spēku esamību. Pie mums kādu brīdi dzīvoja jauns zilspārnu aras puika Mērfijs. Lai ko viņš nedarītu, viss sanāca citādāk un nepareizi, ne tā kā citiem normāliem putniem. Kādu dienu, kā jau tas ierasts, bars ar putniem dzīvojās pa viesistabu, fonā darbojās televizors. Pēkšņi tur atskanēja kāda dīvaina skaņa, kas mūsu zilgalvas aras puikam Bandito šķita ārkārtīgi bīstama. Viņš iebļāvās, un visi metās kaut kur bēgt. Kas notika Mērfija galvā, nav skaidrs, bet viņš izmeta cilpu caur istabām un pilnā ātrumā ielidoja virtuves logā, kaut arī zināja, ka tur ir logs un ir jābremzē. Tā nu viņš gulēja zemē, kājas nestrādāja, kustināja spārnus, bet palidot nevarēja. Tā tas turpinājās vairākas nedēļas, vetārsti neko palīdzēt nespēja.

Secināja, ka tā ir galvas trauma un vienīgā iespēja ir iemidzināt, lai nav jāmokās. Bija jau sarunāta diena, kad to darīsim. Visi bija bēdīgi. Uz to brīdi viņš jau sāka atdarināt pirmos vārdus. Ir grūti to izdarīt, ja viena tāda nelaimes čupiņa visu laiku tev saka: "Čau, čau, ko tu dari?". Divas dienas pirms norunātā laika apskatīties un iepazīties ar putniem ieradās sieviete ar meitu un prasīja: "Kas ir šis, kāpēc transporta būrī uz zemes sēž?" Izstāstu atgadījumu.

Viņa apskatīja putnu un pēc brīža teica: "Zini, es esmu kiropraktiķe, viņam kakls kustas tik uz vienu pusi, es varu palīdzēt." Dzirdēju krakšķi, ko viņa nokomentēja: "Es ieliku vietā!"

Nākamajā dienā Mērfijs jau spēra pirmos soļus un pēc divām nedēļām atkal lidinājās kopā ar Bandito. Vesels kā rutks, it kā nekas nebūtu bijis! Cik bieži jūs dzīvē satiekat kiropraktiķi, un kāda ir iespēja tam notikt vajadzīgajā brīdī?

Kā jūs nodrošināt savu papagaiļu veselību un labvēlību?

Būtiski ir ievērot visstingrākās sanitārās normas. Neviens putns nedrīkst ienākt mājās bez negatīviem vīrusu testiem. Karantīna, zināšanas par slimībām un to simptomiem, rūpīga putnu novērošana – tas viss ir ļoti svarīgi. Personīgie putni nedrīkst saskarties ar jaunpienācējiem. Putni, kas tiek kopti, jātur atsevišķā telpā, bet glābtie putni – vēl citā. Nepārtraukta telpu dezinfekcija, regulāri vīrusu testi un veterinārārsta apmeklējumi ir obligāti. Pat, ievērojot visus šos pasākumus, pastāv neliela kļūdas iespēja, jo vīrusu testi nav 100% precīzi. Tas viss ir saistīts ar ievērojamiem izdevumiem – katru gadu tērēju vairākus tūkstošus eiro testiem un veterinārārsta pakalpojumiem.

Ar to arī var izskaidrot manis pārdoto minimālo slimo putnu skaitu, kas šajā brīdī ir 0,2%. Salīdzinājumam – dažiem Rīgas putnu pārdevējiem ir ļoti augsts mirušo putnu procents, pat aptuveni 80%.

Mana informācija balstās uz stāstiem, ko esmu dzirdējis no klientiem, kuri ir iegādājušies putnus pie šiem pārdevējiem. Pēc viņu teiktā, putni bieži nomirst drīz pēc iegādes, un pārdevēji neatbild uz zvaniem un neuzņemas atbildību.

Tāda situācija ir ļoti satraucoša. Valsts iestādes, piemēram, Dabas pārvalde, diemžēl nepievērš pietiekamu uzmanību šai problēmai. Lai gan viņi ātri reaģē uz manām sūdzībām, piemēram, pārbaudot manu saimniecību, viņi nav konstatējuši nekādus pārkāpumus. Pārtikas un veterinārais dienests atzīst, ka pašreizējie likumi neļauj efektīvi risināt šos jautājumus. Lai mainītu situāciju, ir nepieciešama lielāka sabiedriskā aktivitāte. Nepieciešams stingrāk kontrolēt putnu pārdevējus un aizliegt tirdzniecību ar slimiem putniem.

Ir dzirdēts, ka papagaiļu aprūpe nav vienkārša un jaunie putna īpašnieki nemāk aprūpēt šo dzīvnieku. Kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas?

Kļūdu ir daudz! Pirms papagaiļa iegādes ir svarīgi pārdomāt – vai tiešām esi gatavs uzņemties atbildību. Diemžēl šādu cilvēku ir daudz, bet mazāk nekā potenciālo suņu un kaķu īpašnieku. Mūsu Facebook grupā "Parrotstreet.eu" ir diezgan labs tests ar pārdesmit jautājumiem, kuros apskatīti visi izaicinājumi, ar kuriem var nākties saskarties potenciālajam papagaiļu īpašniekam. Ja sekmīgi esi to izgājis kopā ar ģimeni un kaimiņiem, tad var sākt pievērsties sugas izvēlei. Turklāt īsts papagaiļu cilvēks nekad šo putnu nemainīs ne pret suni, ne kaķi.

Papagaiļa iegāde ir saistīta ar ievērojamiem izdevumiem. Labi aprīkots būris un nepieciešamie piederumi maksā dārgi.

Turklāt, iegādājoties putnu zooveikalā, ir liels risks iegūt neprecīzu informāciju. Zooveikalu darbinieki bieži vien nav pietiekami kompetenti un galvenokārt cenšas pārdot pēc iespējas vairāk preču. Informāciju par papagaiļiem vislabāk meklēt specializētā literatūrā un konsultējoties ar pieredzējušiem putnu īpašniekiem. Vēl viena kļūda, ko rada kultūru atšķirības, piemēram, vidējais soms, pirms iegādājas putnu, paskatīsies forumos, pajautās papagaiļu grupās, kur un no kā ir droši pirkt papagaili, lai to nopirktu ar dokumentiem.

Tātad izpētīs situāciju un apsvērs visu pirms pirkuma. Pērkot vienmēr slēgs līgumu ar pārdevēju. Vidējais latvietis pilnīgi noteikti to nedara. Diemžēl Latvijā bieži vien putns tiek meklēts sludinājumos, nepievēršot uzmanību putna veselībai un izcelsmei. Daudzi cilvēki nespēj atšķirt labu audzētāju no pārdevēja, kurš pārdod slimus putnus. Lētticīgi notic, ka DNA tests ir putnam vajadzīgais dokuments, kas nekādi tā nevar būt. Padomājiet paši, ja es iziešu ārā, noķeršu zvirbuli, aiznesīšu pie vetārsta un uztaisīšu DNA testu. Tad būs papīrs, kas apstiprinās putna dzimumu, vēl noņemsim, piemēram, hlamīdiju testu. Un tas tagad būs putns ar dokumentiem?

Ja pārliecinošā balsī stāsta, ka tas ir Latvijas audzētājs, cilvēki notic. Tas nekas, ka putna gredzena numurs ir no Čehijas.

Latvijā nav neviena papagaiļu audzētāja, ja neskaita viļņspārņus, korellas, neaizmirstamos un varbūt kādu krāmera papagaili.

Pēc tam cilvēki man zvana, stāsta, ka papagailis nomiris un pārdevējs saka, ka neko neesot pārdevis. Pirms tam ir jāievāc informācija un jādomā ar galvu.

Kas ir galvenais, ar ko jārēķinās katram, kas plāno iegādāties papagaili?

Finanses, stabila dzīve, telpas papagaiļiem, spēja paciest troksni un nekārtību, kodienus pirkstos līdz asinīm utt. Papagailis ir kā divgadīgs emocionāli nestabils bērns ar piecu gadu veca bērna prātu, kas nesas uz ēverģēlībām.

Kurus papagaiļus redzēsim izstādē "ZooExpo 2024"? Pastāstiet par viņu unikālajām īpašībām

Izstādē Ķīpsalā varēs apskatīt vairākas no Latvijā zināmām sugām, kā žako, zilpieres amazone, saules aratinga, ļoti reti sastopamām - sarkangalvas aratinga, vīnkrūšu amazone. Latvijā diez vai ir sastopama superīgā dzeltenkakla amazone. Zildzeltenā ara, iespējams, brauks bez savas draudzenes hibrīda Catalina aras (zildzeltenās aras un sarkanās aras krustojuma), jo pirms dažām dienām pilnībā nograuza tai asti (tā jaunie putni dažreiz mēdz izrīkoties!).

Vēl būs zvirbuļa izmēra papagailīši, kuri Latvijā ir reta suga. To vecāki nāk no pasaules lielākā papagaiļu parka – Loro parka, kur tiek saglabātas retas un dabā apdraudētas sugas. Starp citu, retajām sugām diemžēl nosaukumus latviski nākas izgudrot pašam, jo informācijas ir ļoti maz vai praktiski nemaz. Būs līdzi arī mazākā no tukānu sugām, par kuru sieva saka: "Kāpēc mums mājās ir visi tie monstri un nevar būt šis burvīgais putniņš?" Visi putni ir pieradināti pie rokām, daži speciāli trenēti siksniņai, lai droši varētu pastaigāties, piemēram, līdz kafejnīcai. Arī izstādi izmantosim turpmākai putnu trenēšanai.

Ir teiciens "kāds suns, tāds saimnieks", ja to attiecina uz putniem, tad…

Sunim raksturu pamainīt ir daudz vieglāk, tomēr desmitiem tūkstošu gadu atlasīts un selekcionēts papagailis, var teikt, nāk tieši no džungļiem. Tāpēc tādas līdzības nesaskatīsim! Katram cilvēkam ir citādākas sajūtas pret konkrētu papagaiļa sugu, un, ja izvēlas papagaili, skatoties, kas ir kaimiņam vai pēc populārākās sugas, tad visdrīzāk viņš kļūdīsies sugas izvēlē. Piemēram, mūsu mājās katram ir sava mīļākā suga. Mani saista pārāk apcerīgās domās iegrimušie žako, it kā lēnīgie eklektusi. Sievai sajūsmu rada neatkarīgās un atraktīvās amazones, rotaļīgie tukāniņi. Savukārt meitas favorīti ir lielās aras, dažādas kakadu sugas un pilnīgi visi mazie papagailīši. Katram savs!

Atklājiet daudzveidīgo dzīvnieku pasauli izstādē "ZooExpo 2024"!

19. un 20. oktobrī Ķīpsalā norisināsies rudens lielākā mīļdzīvnieku izstāde "ZooExpo 2024", kurā varēs atrast visu nepieciešamo sava mīluļa labklājībai un lieliski pavadīt laiku kopā ar ģimeni.

Norises vieta un laiks:

Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā

19. un 20. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 18.00

Ņem vērā!

Ja vēlies izstādi apmeklēt kopā ar savu suni, kas nepiedalās izstādē, pirms biļešu iegādes pie Izstāžu centra 11. vārtiem būs jāuzrāda suņa veterinārā apliecība, kā arī jāiziet veterinārā kontrole.

Biļešu cenas:

Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieeja bez maksas!

Bērniem no 5 līdz 18 gadiem – 4 EUR

Pensionāriem, personām ar invaliditāti, studentiem – 5,50 EUR

Pieaugušajiem – 7 EUR

Ģimenes biļete (2 pieaugušie + 1 bērns vai 1+3) – 16 EUR

Biļetes iepriekšpārdošanā šeit.

Autostāvvieta – 5,00 EUR (līdz 4 h), katra nākamā + 2 EUR

"ANNELS" piepūšamās atrakcijas bez papildu maksas!

Tirdzniecības centrā "Olimpia" izstādes apmeklētājiem tiks nodrošināta bezmaksas stāvvieta.