Silenes Vissvētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcā, kas šoruden nosvinēja savu 110. jubileju, izveidota neparasta ekspozīcija, kas ļauj iepazīt apbedīšanas tradīcijas Latgalē un Sēlijā. Šo ieceri šovasar īstenojusi biedrība “Silenes stariņi”, piesaistot Augšdaugavas novada pašvaldības un Silenes Romas katoļu draudzes līdzfinansējumu.

Silenes katoļu baznīca ir viens no vērtīgākajiem Latgales arhitektūras pieminekļiem un īsts Latvijas vēstures liecinieks. Jau iepriekš ar pašvaldības atbalstu biedrība īstenojusi vairākus projektus, izveidojot baznīcas telpās ekspozīciju ar dažādiem vērtīgiem garīgās dzīves priekšmetiem.

Te atrodas senas grāmatas, kulta priekšmeti, medaljoni un relikvijas,

kā arī priestera Miķeļa Kļaviņa un vietējā fotoamatiera Ignata Minkeviča fotogrāfiju arhīvs, kas ļauj ielūkoties gan Daugavpils, gan Silenes ciemata vēsturē.
Baznīcā glabājas daudz vērtīgu dokumentu, gan dzimšanas, gan laulības un miršanas apliecinājumi, no kuriem var uzzināt daudz interesanta par apkārtnes ļaudīm. “Latvijas laikā ļoti daudzi līgavaiņi bija jaunāki par līgavām. Līgavainim laulības reģistrā bija rakstīts, ka viņš bija strādnieks, bet līgavai – saimniecības īpašnieks. Viņa varēja sev paņemt jaunu vīru tāpēc, ka viņam nebija īpašuma, bet viņai bija, bet pēc kara līgavainis varēja būt divreiz vecāks par līgavu,” stāsta Biedrības vadītāja Sofija Mole.

Kādā miršanas dokumentā ierakstīta sieviete, kas nomirusi 115 gadu vecumā.

Dievnams var lepoties ar bagātīgu liturģisko apģērbu kolekciju. Daži tērpi ir ļoti vērtīgs jūgenstila kultūrmantojums. Viens no centrālajiem apskates objektiem ir instalācija, veltīta Visu svēto piemiņas dienai, kādu agrāk uzstādīja baznīcās, suminot visus aizgājējus. Katafalks ar zārka imitāciju šurp atvests no Grīvas Romas katoļu baznīcas, kas to saglabājusi, lai arī mūsdienās dievkalpojumos vairs neizmanto. Šo instalāciju rotā uzraksts poļu un latviešu valodā “Šodien man, rītu tev” kā atgādinājums, ka nekas nav mūžīgs.

Sofija Mole skaidro, ka šis zārks nav īsts, bet tikai imitācija, ko agrāk baznīcās izmantoja katru gadu 1. novembrī, pieminot mirušos.

Lasi arī:

Kā izvēlēties zārku - daži praktiski ieteikumi grūtā brīdī

Skaistas bēres: kā apbedīšanu padarīt īpašāku?