Demonstranti Gruzijā izveidojuši telšu pilsētiņu Tbilisi un solījuši to saglabāt, kamēr netiks izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas.

26. oktobrī notikušajās vēlēšanās tika pasludināta valdošās partijas "Gruzijas sapnis" uzvara, taču politiskie pretinieki norāda, ka vēlēšanas ar Krievijas palīdzību tika viltotas. Daudzi Gruzijā vēlēšanas uztvēra kā referendumu par valsts ceļu uz dalību Eiropas Savienībā (ES). Kopš vēlēšanām Gruzijā bijuši vairāki plaši protesti.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir noraidījusi vēlēšanu oficiālos rezultātus un pirmdien paziņoja, ka tos apstrīdēs Konstitucionālajā tiesā. Zurabišvili, kuras amats pamatā ir ceremoniāls, uzstāj, ka Gruzija tās vēlmes pievienoties ES dēļ ir kļuvusi par Maskavas spiediena upuri.

Kritiķi Krievijā turību guvušā miljardiera Bidzinas Ivanišvili dibināto partiju "Gruziijas sapnis" apsūdz par arvien plašāku autoritārismu un Maskavai pietuvinātu politiku. Partija nesen panāca, ka Gruzijā tiek īstenoti Krievijai līdzīgi likumi par vārda brīvības un seksuālo minoritāšu tiesību ierobežojumiem.

Svētdien demonstranti bloķēja vienu no bulvāriem, kas ved uz Tbilisi centru. Protestētāji cer, ka ar nepārtrauktu akciju panāks "Ivanišvili režīma beigas".

ES jūnijā uz nenoteiktu laiku apturēja Gruzijas iestāšanās procesu pēc tam, kad parlaments pieņēma likumu, kas paredz, ka organizācijām, kuras vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm, ir jāreģistrējas kā "ārvalstu varas intereses aizstāvošām". Līdzīgs "ārvalstu aģentu" likums ir spēkā arī Krievijā.

Saskaņā ar centrālās vēlēšanu komisijas sestdien paziņotajiem galīgajiem vēlēšanu rezultātiem "Gruzijas sapnis" izcīnījis 53,93% balsu, bet opozīcijas koalīcija - 37,79% balsu. "Gruzijas sapņa" līderi noraida opozīcijas apsūdzības par vēlēšanu viltošanu. Eiropas vēlēšanu novērotāji secināja, ka vēlēšanas norisinājās "šķeļošā" gaisotnē, ko raksturo kukuļošanas, dubultās balsošanas un fiziskas vardarbības gadījumi.