Igaunijā būs pienākums iegūt izglītību līdz 18 gadu vecumam, paredz likumprojekts, ko ceturtdien atbalstīja valdība.

Pienākums mācīties līdz pilngadībai attieksies tikai uz skolēniem, kuri 2025.gadā sāks mācīties 9.klasē, un turpmākajiem pamatskolu absolventiem.

Pašlaik likumā noteiktais pienākums apmeklēt skolu kļūs par pienākumu mācīties, Igaunijas sabiedriskajai televīzijai sacīja izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa.

Viņa paskaidroja, ka mūsdienu pasaulē iegūt izglītību nenozīmē apmeklēt konkrētu skolu, bet gan mācīties, un ir daudz dažādu mācīšanās formu.

"Sešpadsmitgadnieks ir gandrīz pilngadīgs un spēj mācīties patstāvīgi, tāpēc būs nevis konkrēts pienākums apmeklēt skolu, bet gan pienākums mācīties un iegūt nākamo [izglītības līmeni [pēc pamatskolas]," teica ministrs.

Ar šādu mācīšanos tiks saprasta izglītības iegūšana pēc Igaunijas akreditētas mācību programmas, nevis konkrētā izglītības iestādē.

Pēc Kallasas teiktā, pienākums iegūt nākamo izglītības līmeni pēc pamatskolas nav tas pats, kas obligātā vidējā izglītība.

"Obligātās vidējās izglītības nebūs, būs pienākums iegūt nākamo izglītības līmeni pēc pamatskolas, kas ir profesijas vai vidējās izglītības iegūšana," skaidroja ministre.

Apspriežot reformu, nolemts arī neieviest naudas sodus par šī pienākuma nepildīšanu, lai gan par šādu iespēju tika diskutēts.

Pašlaik Igaunijā ik gadu aptuveni 700 pamatskolu beidzēju nemēģina mācīties tālāk. Tikpat liels skaits atsakās no turpmākām mācībām jau pirmajā gadā pēc pamatskolas beigšanas.