Igaunijas Reģionālo lietu un zemkopības ministrija ir ierosinājusi no 2035.gada valstī aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos.

Saskaņā ar šo pašu priekšlikumu no 2026.gada būtu aizliegts aprīkot jaunas telpas vai vietas dējējvistu turēšanai ar uzlabotiem sprostiem.

Ministrijas pārstāvji šonedēļ tikās ar Igaunijas lielākajiem olu ražotājiem, lai apspriestu ar pārejas periodu saistītos jautājumus. Papildus saņemtajām atsauksmēm ministrija gaida arī nozares pārstāvju priekšlikumus par to, kā risināt esošās nepilnības.

"Ir svarīgi, lai mēs spertu reālus soļus dzīvnieku labturības virzienā. Tagad mums ministrijā ir pieņemts principiāls lēmums par sprostos turētām vistām. Bija svarīgi uzklausīt arī uzņēmēju atsauksmes, jo mēs vēlamies ieviest izmaiņas, nenodarot nepamatotu kaitējumu mūsu uzņēmumiem un pārtikas drošībai. Esmu gandarīts, ka uzņēmumi ir gatavi piekrist mūsu nostājai, kas paredz līdz 2035.gadam aizliegt sprostos turētās vistas," sacīja reģionālo lietu un lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane.

Ministre piebilda, ka līdz 2035.gadam noteikti ir iespējams veikt papildu uzlabojumus vistu labturības jomā, par ko ministrija lūdza uzņēmumu viedokli. Jautājumi, kas jārisina, ietver to, ko līdz aizliegumam var uzlabot pašreizējos būros, kādi ir optimālākie vistu turēšanas apstākļi un kā iegūt cāļus ar Igaunijas mainīgajiem apstākļiem vispiemērotāko ģenētisko materiālu.

Priekšlikumi attiecīgajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā septembrī tiks iesniegti Igaunijas parlamenta Lauku lietu komisijai.

Turklāt ministrija analizē iespējas piešķirt subsīdijas vietējiem ražotājiem pārejas periodā, lai nodrošinātu to ilgtspēju. Aizliedzot dējējvistu turēšanu sprostos, Igaunija arī vēlas ietekmēt dējējvistu labturības uzlabošanu visā Eiropas Savienībā.

Pašlaik Igaunijā ir vairāk nekā 600 000 dējējvistu, no kurām 81% dzīvo sprostos. Valstī gadā tiek saražoti 178,6 miljoni olu jeb 300 olu uz vistu, kas sedz 55% vietējā patēriņa.