You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

IZM nepiekrīt LIZDA redzējumam par pedagogu slodžu balansēšanu no septembra, jo tam nav finansējuma

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piedalās LIZDA rīkotajā izglītības nozares darbinieku piketā pie Ministru kabineta. Foto: Lita Millere/LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piedalās LIZDA rīkotajā izglītības nozares darbinieku piketā pie Ministru kabineta. Foto: Lita Millere/LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekritīs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem trešdien sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Politiķe norādīja, ka budžeta gads šobrīd ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) esot apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.

Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums turklāt neatrisinātu pedagogu pārslodzi. "Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi, bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās. (..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski," sprieda politiķe.

IZM un LIZDA trešdien turpināja sarunas par pedagogu slodžu balansēšanu. Diskusijā piedalījās arī finanšu ministrs un pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un izglītības pārvaldēm. "Tas sarunām iedod citu dinamiku, jo beidzot satiekas darba devējs ar darba ņēmēju," vērtēja Čakša.

Pie vienota redzējuma, tostarp par to, ko nozīmē pedagoga slodzes sabalansēšana, IZM un LIZDA arvien nav nonākušas.

Jaunos slodžu balansēšanas principus virzīs līdz ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā". Tas nozīmē, ka jauno finansēšanas modeli ieviesīs visās pašvaldībās vienlaicīgi no 2025.gada septembra, apstiprināja Čakša.

IZM ieceri jaunnedēļ, 27.maijā, skatīs arī LPS Izglītības un kultūras komiteja.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piedalās LIZDA rīkotajā izglītības nozares darbinieku piketā pie Ministru kabineta. Foto: Lita Millere/LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piedalās LIZDA rīkotajā izglītības nozares darbinieku piketā pie Ministru kabineta. Foto: Lita Millere/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas