Cilvēki sociālajos medijos steidz ziņot, ka šopavasar dzeguzes jau sākušas kūkot! Mūsu senči bija pārliecināti, ka dzeguzes kūkošana paredz nākotni.

Tautas ticējumi vēsta, ka tas uz sliktu ražu, un dēvē kūkotājas par bada dzeguzēm. Par bada dzeguzēm gan patiesībā sauc pupuķus.

Pavasarī, dodoties ārpus mājas, jāpārliecinās, lai makā būtu aizķērušies kaut pāris centi un vēders būtu pilns, jo nekad nevar zināt, kad varēs izdzirdēt dzeguzes tik zīmīgo kūkošanu.

Ticējumi māca: ja kabatās svilpo vējš un naudas makas aizmirsies mājās, viss gads paies nabadzībā. Savukārt, ja vēders tukšs – visu gadu būsi izsalcis.

Pirmo reizi dzirdot dzeguzi, ar kāju jāiemin zeme – tad visu gadu blusas nekodīs.

Vēl kāds ticējums vēsta, ka cik reizes dzeguze nokūko, tik gadus dzīvot atlicis.

Dzeguzes pašas par savas mājvietas ierīkošanu nerūpējas, bet gan iedēj olas zvirbuļveidīgo spārnaiņu ligzdās. Dzeguzes pēcnācēju audzināšanu mēdz uzticēt apmēram pussimts sugu putniem. Interesanti, ka šo putnu pulks sadalījies ģenētiskajās līnijās – katras līnijas mātītes aplaimo savas sugas putnus un savu olu krāsu pielāgo bērnu audzinātāju olu krāsai.

Savukārt humorists ar segvārdu True Latvian, vietnē "Instagram" publicējis asprātīgu video par šo latviešu paradumu, pareģot nākotni pēc dzeguzes dziesmas. Viņš skaidro, ka patiesībā dzeguze nevis izkliedz tev atlikušo dzīves gadu skaitu, bet vienkārši meklē pārīti mīlas priekiem. Jo vairāk kūko, jo intensīvāk meklē.