Bērns apgūst valodu, ekrānuzņēmums
Ja agrāk svešvalodas zināšanas bija kā unikāla prasme, tad mūsdienās vispār nav iedomājams, ka cilvēks pārzina vien vienu valodu. Svešvalodas prasmes ir nepieciešamas praktiski visur - gan darbā, gan mācībās, gan ceļojot. Labākais un vieglākais svešvalodu apgūšanas laiks ir tieši agra bērnība. Televīzijas kanāla raidījums “Māmiņu klubs” viesojās Ekziperī Starptautiskajā pamatskolā, kurā vairāki pasniedzēji skaidroja, kāpēc tieši bērnībā nepieciešams apgūt vairākas svešvalodas vienlaicīgi.
“Ir lieliska ideja sākt mācīties valodas tik agri, cik tas ir iespējams, jo pirms 7 gadu vecuma bērni uztver dažādas skaņas daudz labāk. Šis ir vecums, kad sāk kļūt grūtāk uztvert atšķirīgas skaņas, kuras tika dzirdētas bērnībā. Bērniem nav iekšēju aizliegumu vai baiļu no kļūdīšanās. Viņi izdzīvo valodas,” stāsta Ekziperī Starptautiskās pamatskolas klases audzinātāja, valodu katedras vadītāja un franču valodas skolotāja Fleur Serrière.
“Bērni valodu nemācās tikai caur gramatiku, īpašu vārdu krājumu vai uzdevumiem. Viņi rotaļājas, savstarpēji mijiedarbojoties. Patiesībā tas ir mērķis, lai mācītos valodas – lai komunicētu. Kas ir būtiski – bērni parāda, kā būt zinātkāriem un būt ieinteresētiem pasaulē, un būt ieinteresētiem dažādās kultūrās un vienkārši uzdot jautājumus,” turpina Fleur.
Ekziperī Starptautiskā bērnudārza latviešu valodas skolotāja stāsta, ka rosināt valodu pirmsskolas vecumā vissvarīgāk un visinteresantāk esot caur rotaļu, piedāvājot dažādus veidus, kā rotaļājoties vienlaicīgi mācīties. Valodu bērni dzirdot visu laiku, jo sarunājas savā starpā, pedagogi sarunājas ar bērniem, komentē bērnu darbības.
“Visiedarbīgākais mācīšanās veids, kas palīdz bērnam iemācīties valodu ir tas, kādā bērniem ir jāizmanto valoda. Tās ir jēgpilnas aktivitātes, kurās bērniem nav izvēles, respektīvi, viņi komunicēs un izmantos valodu. Mēs zinām, kā valoda tiek apgūta caur sevi, piemēram, skolotājiem stāvot klases priekšā, pildot darba lapas. Bet mazie bērni mācās valodas caur autentiskām aktivitātēm, kurā viņi ir spiesti izmantot valodu. Tieši tāpēc skolotāji veido nodarbinātības tādā veidā, lai bērni savā starpā komunicētu. Reizēm viņi nesaprot, kā tieši valoda tiek apgūta. Ir lieliski, ja skolotājs tekoši runā konkrētajā valodā, bet tāpat viņam ir izpratne, kā tieši valodas tiek apgūtas. Tāpēc skolotāji nevis vienkārši ļauj bērniem spēlēties, bet bērni vispirms apgūst nepieciešamo vārdu krājumu, kas ir nepieciešams un tad veic aktivitātes. Viņiem ir atbalsts mācību procesā. Mēs dzīvojam starptautiskā sabiedrībā un būtiski komunicēt ar cilvēkiem no citām valstīm. Tāpat tas palīdz starpkultūru izpratnē, palīdz bērnam kļūt atvērtākam un izprast dažādas perspektīvas. Pētījumi pierāda, ka ir vērts būt bilingvālam iepriekš nosaukto iemeslu dēļ. Ja par to padomā plašāk, tad valodas ir pamats visām prasmēm. Mums vajag labu valodu, lai komunicētu, mums vajag labu valodu efektīvai sadarbībai,” turpina Marcelle van Leenen, Ekziperī starptautiskās pirmskolas un sākumskolas vadītāja.
Lasi arī:
Ko rotaļas ar robotiem attīsta bērnos?
Bērns apgūst valodu, ekrānuzņēmums