Baltijas jūrā uz saliņām dzimušie pelēko roņu mazuļi marta vidū jau ir paaugušies un nereti dodas jūrā vieni paši, līdz ar to baltie un pūkainie ronēni jau ir sastopami arī Latvijas piekrastē. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka lielākoties liedagā redzamajiem ronēniem glābšana nav nepieciešama un vislabākā palīdzība ir likt tos mierā un netuvoties.
Pludmalēs jau manīti pirmie roņi!
Ir jau ziņots par pirmajiem roņiem, kas redzēti Vidzemes jūrmalas krastos.
https://www.facebook.com/TomsBricisLTVLaikaZinas/posts/2597685867191117
Laikā, kad daudzi iedzīvotāji, izvairoties no sabiedriskām vietām pilsētās, dodas uz jūras piekrasti, svarīgi atcerēties, ka arī roņu mazuļiem vislabākā palīdzība ir netuvošanās tiem.
Lai skaidrotu, kāda ir pareiza rīcība, liedagā pamanot roņu mazuli, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) daudzviet piekrastē izvietojusi informatīvos plakātus, kā arī ir izveidota izzinoša animācijas filma par trim ronīšiem un viņu likteni, iznākot krastā. Sadarbībā ar "Animācijas brigādi" tapušo filmiņu var noskatīties zemāk vai Pārvaldes Youtube kanālā.
Ko darīt, ja pamani roņu mazuli?
Iedzīvotājiem pludmalē atrastos ronēnus pašiem nav ļauts glābt, jo tā tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Palīdzība nepieciešama tikai bīstami savainotiem ronēniem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt Pārvaldei pa tālruņa numuriem:
- 27878099 (Kurzeme)
- 26424972 (Pierīga)
- 26329412 (Vidzeme)
Tikai nepieciešamības gadījumā Pārvaldes speciālisti dosies pie roņu mazuļa un, pēc situācijas izvērtēšanas, lems par turpmāko rīcību – roņa pārvietošanu vai nogādāšanu uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai.
Atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē vietējā pašvaldība, jo bojā gājušo dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.
Pagājušajā
gadā palīdzība bija vajadzīga 23 ronēniem
Pagājušajā gadā Rīgas Zooloģiskajā dārzā nogādāti 22 pelēkie un 1 pogainais ronis. Visus atvestos pelēko roņu mazuļus atrada Rīgas līča Vidzemes piekrastē posmā no Ainažiem līdz Ragaciemam, bet pogainais ronis atvests no Igaunijas. Dzīvnieki bija ļoti novārguši, un atvešanas brīdī tie svēra vien 10 līdz 14 kilogramus, kas ir tikai nedaudz vairāk par tikko dzimuša ronēna svaru. Savukārt 12 ronēniem uz ķermeņa bija lielas un dziļas koduma rētas, kas, visticamāk, ir suņu atstātas, jo šie mazuļi tika atrasti cilvēku apdzīvotās un iemīļotu jūras malas pastaigu vietās Rīgas tuvumā.
"Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Visticamāk, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir tam netuvoties un netraucēt," skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.
Dodoties pastaigā, noteikti pieskati savu četrkājaino draugu!
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus.
Roņu eksperts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.
Kādēļ ronēni izlien Baltijas jūras krastos?
Ronēni pie mums Latvijas piekrastē nonāk, jo tādās siltās ziemās kā šī, kad Baltijas jūras līci pilnībā neklāj ledāji, roņu mātēm mazuļi jādzemdē ierobežotā platībā uz mazām saliņām (lielākoties Igaunijas teritorijā), nevis kā būtu paredzēts – uz ledājiem. Saliņās burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Šādā gadījumā pēc kāda laika roņu mazuļi, saprotot, ka ir palikuši vieni, dodas jūras ūdeņos meklēt barību un tā rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci.
Lielai daļai šādu mazuļu iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ viņi piekrastē izlien sasildīties un uzkrāt spēkus.
Vēlreiz par būtiskāko:
Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot.
- Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.
- Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni, Pārvaldes speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt.
- Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.
Informāciju sagatavoja: Dabas aizsardzības pārvalde
Dabas aizsardzības pārvalde