Kā skolotājiem saglabāt veselas un skaistas kājas?

Lielākajai daļai pedagogu darbs ar skolēniem un studentiem sagādā daudz gandarījuma un prieka, tomēr tas var būt saistīts arī ar lielu intelektuālo, psihoemocionālo un fizisko slodzi.

Izglītības speciālisti var būt pakļauti vairākām profesionālajām slimībām – balss traucējumiem, psiholoģiskajam stresam, acu veselības un redzes problēmām, infekcijas slimībām, kas viegli izplatās vidē, kur ikdienā atrodas daudz cilvēku. Tāpat tās var būt sāpes un saspringums, ko rada ilgstošas piespiedu pozas.

Darbs, stāvot kājās vai ilgstoši sēžot pie galda vai datora, ir arī viens no lielākajiem kāju vēnu slimību riska faktoriem, radot dažādas problēmas – no kosmētiska diskomforta līdz pat invalidizējošam stāvoklim.

Visbiežākā hroniskas vēnu slimības forma ir hroniska vēnu mazspēja. Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka 46% sieviešu un 40% vīriešu rodas hroniska vēnu mazspēja. 1% no viņiem attīstās trofiskās čūlas.

Kādēļ ilgstoša sēdēšana un stāvēšana kaitē vēnu veselībai?

Ja ilgstoši sēžam bez kustībām, tiek traucēta asinscirkulācija. Asinis sastrēgst mazā iegurņa vēnās, paplašinot vēnu sānu zarus un radot vēnu varikozi. Palēninātas asins plūsmas, pastiprinātas asiņu recēšanas un vēnu sieniņu bojājumu gadījumos var veidoties trombi, un tas jau ir bīstami veselībai un pat dzīvībai.

Risks saslimt ar vēnu slimībām skolotājiem ir arī gadījumos, ja viņi ilgstoši (ilgāk par 50% no darba laika) stāv. Kāju muskuļi darbojas kā vēnās plūstošo asiņu pumpis. Cilvēkam kustoties, muskuļi masē asinsvadus un uzlabo asins atteci – ilgstoši stāvot tas izpaliek. Risks saslimt ievērojami mazinās, ja skolotājs ik pa laikam apsēžas, izkustina un atpūtina kājas.

Kas liecina par vēnu slimībām?

Pazīmes, kas liecina par vēnu slimībām, sākotnēji var šķist maznozīmīgas, piemēram, kapilāru tīklojuma jeb "vārnu kājiņu" parādīšanās vai nogurums kājās dienas beigās (kam gan nenogurst kājas, visu dienu stāvot vai staigājot), vai smaguma sajūta vakaros. Tomēr šos simptomus nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet pārbaudīt vēnu veselību. Ja parādās sāpes, tirpšana, tūska, dedzināšanas sajūta, izteikta nieze, krampji apakšstilbos (īpaši naktīs), paplašinātu vēnu, vēnu mezglu un reljefa veidošanās, ādas pigmentācijas pārmaiņas, ekzēma, venozas čūlas, tad ar ārsta apmeklējumu nevajadzētu kavēties nemaz.

Kā pārbauda vēnu veselību?

Kāju vēnu veselības diagnostikā pirmā metode ir duplekssonogrāfija – ar ultraskaņas palīdzību tiek novērtēts virspusējo un dziļo vēnu stāvoklis. Izmeklējuma laikā pacients stāv uz speciāla paaugstinājuma un ārsts, izmantojot īpašu ultrasonogrāfijas iekārtu ar zondi, uzliekot uz tās gelu, aplūko abu kāju vēnas, izvērtē, vai asinis plūst netraucēti (vai nav trombu), vai nav vērojams atvilnis (venozo asiņu atpakaļplūsma, kas rodas bojātu vārstuļu dēļ), kāds ir to funkcionālais stāvoklis. Duplekssonogrāfija palīdz diagnosticēt varikozās vēnas, venozo asiņu atteces traucējumus, venozo maspēju.

Izvērtējot izmeklējumu rezultātus, flebologs nosaka turpmāko taktiku – ja vēnas ir veselas, var ieteikt, kā par tām rūpēties profilakstiski, piemēram, valkājot atbilstošas un individuāli pielāgotas kompresijas zeķes, ikdienā ieviest vairāk fizisko aktivitāšu, ieteikt fizioterapiju, fizikālo terapiju u.c.

Ar dupleksultrasonogrāfiju veic:

• kāju un roku dziļās un virspusējās venozās sistēmas izmeklēšanu;
• venozo trombožu diagnostiku un novērošanu dinamikā;
• iedzimto venozo patoloģiju diagnostiku.

Ko skolotāji var darīt vēnu veselības profilaksei?

• Ja sanāk ilgstoši sēdēt, vajadzētu ik pēc stundas piecelties no krēsla un intensīvi pastaigāt. Ejot muskuļi sāk aktīvi darboties un izdzenāt sastrēgušās venozās asinis kājās. Līdz ar to uzlabojas asinscirkulācija, liekās asinis tiek aizpumpētas pa lielo asinsvadu loku augšā uz plaušām. Kājas var arī uzlikt uz neliela soliņa, tās mazliet paceļot, tad ir pasīvā attece, kad asinis tek uz zemāko punktu.
• Ja sanāk ilgstoši stāvēt, stundu starpbrīžos vajadzētu apsēsties uz dažām minūtēm un kājas pacelt augstāk.
• Vakaros ieteicama kontrastduša - virzienā no pēdām uz augšu, procedūru beidzot ar aukstu ūdeni. Tas uzlabo asinsvadu sieniņu tonusu.
• Ieteicamas fiziskās aktivitātes - skriešana, riteņbraukšana, nūjošana, peldēšana u.c., bet nevajadzētu cilāt svarus ar lielu smagumu.
• Ieteicams valkāt kompresijas zeķes. Tās neļauj asinsvados uzkrāties liekajām asinīm, pasargā no hroniskās vēnu mazspējas progresēšanas, no trombu veidošanās un citiem sarežģījumiem. Tomēr jāņem vērā, kompresijas zeķēm ir dažādas kompresijas pakāpes un to, kāda pakāpe nepieciešama, flebologs nosaka katram pacientam individuāli. Jāņem vērā kājas apkārtmērs, lai zeķes nebūtu ne par lielu, ne par mazu. Vienā gadījumā no tām nebūs nekāda efekta, otrā – tiks panākts pretējais efekts: nevis uzlabojums, bet drīzāk pasliktinājums.
• Pietiekamā daudzumā jāuzņem šķidrums - vidēji tie ir 1,5 litri ūdens klāt tam, kas tiek uzņemts, dzerot tēju, kafiju u.c.
• Svarīgi ir uzturēt veselīgu ķermeņa svaru ar sabalansētu uzturu, samazināt sāls lietošanu, atteikties no smēķēšanas.

Ja ir parādījušās sūdzības, noteikti konsultējieties ar ārstu, kurš veiks izmeklējumus, diagnosticēs jūsu stāvokli un noteiks atbilstošu ārstēšanu vai terapiju, lai mazinātu simptomus un uzlabotu jūsu vēnu veselību.

Kā ārstē vēnas?

Mūsdienu medicīna sniedz daudzas iespējas būtiski uzlabot situāciju un dzīves kvalitāti visos vēnu slimību gadījumos. Katram pacientam ārstēšana tiek nozīmēta individuāli – kādam varbūt pietiek ar kompresijas terapiju, bet lielākoties nepieciešama bojāto vēnu segmentu jeb posmu likvidēšana ar operāciju. Bieži pacienti jautā, vai nevar vēnas izārstēt ar zālēm. Diemžēl tikai ar medikamentozu terapiju vēnas izārstēt nav iespējams. Venotoniskie medikamenti samazina sūdzības, bet bojātās, slimās vēnas (vēnas, kurās konstatēts atvilnis) izārstēt, dzerot medikamentus, nevar. Šādās situācijās nepieciešama operācija, un mūsdienās operācijas kļūst arvien mazinvazīvākas. Tagad atvilņa skartās vēnas pat iespējams slēgt bez neviena dūriena.

"Veselības centrs 4" filiāle "Baltijas Vēnu klīnika" piedāvā visas pasaulē pieejamās vēnu ārstēšanas metodes:

• biolīmes metode - vēna no iekšpuses tiek aizlīmēta. Procedūras veikšanai nav nepieciešama anestēzija, pēc operācijas nav jāvalkā kompresijas zeķes;
• lāzeroperācija, izmantojot jaunākās paaudzes lāzerus;
• totālā lāzerablācija (Total EVLA) – unikāla lāzermetodes modifikācija, izmantojot trešās paaudzes lāzeru kombinācijā ar jaunākās paaudzes gaismas vadiem;
• ehoterapija ar SONOVEIN tehnoloģiju – neinvazīvā ķirurģija;
• radiofrekvences ķirurģija;
• miniflebektomija;
• sīko kapilāru slēgšana un ādas pigmentācijas novēršana ar transkutāno lāzerterapiju;
• sīko asinsvadu diatermokoagulācija;
• putu skleroterapija nelielu vēnu slēgšanai - vēnā tiek ievadīts medikaments, tā tiek slēgta un pakāpeniski izzūd;
• putu skleroterapija kombinācijā ar transkutānajiem lāzeriem.

Viena no biežāk veiktajām, universālākajām un pieejamākajām metodēm ir lāzeroperācija, ko "Baltijas Vēnu klīnika" flebologi veic, izmantojot visjaunākās paaudzes lāzerus.

Lāzeroperācijas laikā bojātajā vēnas posmā tiek ievadīta lāzerzonde, caur atveri tajā lāzerstars tiek izstarots uz vēnas iekšējo slāni. Lāzers iztvaicē vēnu, tā slēdzas, un saistaudi pamazām aizaudzē vietu, kur kādreiz atradusies slimā vēna. Jaunās paaudzes lāzeru iedarbība uz apkārtējiem audiem ir daudz saudzējošāka, pēc operācijas notiek ļoti strauja atveseļošanās.

Uzmanību! Ārsti uzsver pacienta līdzestības un līdzdalības neatsveramo nozīmi atveseļošanās procesā un aicina strikti ievērot nozīmēto terapiju un norādījumus!

Labāk ir zināt! Kas veicina vēnu slimību rašanos?

• Iedzimtība jeb ģenētiskā predispozīcija (risks 43% - 90%). Vēnu vārstuļu mazspēja var tikt pārmantota gan no mātes, gan tēva puses, taču ne vienmēr katra paaudze sastopas ar vēnu slimībām.
• Vecums un dzimums.
• Neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids.
• Darba vides kaitīgie faktori – karstums, smagumu celšana, ilgstoša fiziska pārslodze, ilgstoša sēdēšana un stāvēšana u.c.
• Grūtniecība un hormonālo preparātu lietošana.
• Liekais svars.
• Smēķēšana.
• Fizikālie faktori sadzīvē, traumas.
• Esošas hroniskās vai akūtās slimības.

Konsultēja "Veselības centrs 4" asinsvadu ķirurģe, fleboloģe, Dr. med. Patrīcija Ivanova

Izmantojiet iespēju!

"Veselības centrs 4" vasaras piedāvājums pedagogiem: 100-150 EUR atlaide vēnu lāzeroperācijai. Uzziniet vairāk >>

Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods: 0100-64114