Kalnu Karabahā pirmdien notikušajā sprādzienā degvielas noliktavā gājuši bojā vismaz 20 cilvēki, otrdien paziņojušas vietējās amatpersonas.

Kalnu Karabahas separātistu valdība paziņoja, ka notikuma vietā atrasti "13 neidentificēti līķi" un vēl septiņi cilvēki miruši slimnīcā. 290 cilvēki ir hospitalizēti un daudzi no viņiem atrodas smagā stāvoklī.

Sprādziens pie reģiona galvaspilsētas Stepanakertas notika laikā, kad iedzīvotāji stāvēja rindā pie noliktavas, lai iegādātos degvielu savām automašīnām pirms aizbēgšanas uz Armēniju.

Armēnijas valdība šorīt paziņoja, ka Armēnijā no Kalnu Karabahas ieradušies jau 13 350 bēgļi jeb aptuveni 12% no Kalnu Karabahas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka tūkstošiem armēņu no Kalnu Karabahas ir aizbēguši uz Armēniju pēc pagājušonedēļ Azerbaidžānas izvērstās militārās operācijas, kuras rezultātā vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes faktiski kapitulēja Baku priekšā.

Lai gan Azerbaidžāna ir solījusi respektēt etnisko armēņu tiesības Kalnu Karabahā un izbeigt desmit mēnešus īstenoto reģiona blokādi, daudzi Kalnu Karabahas iedzīvotāji nolēma bēgt uz Armēniju, baidoties no Azerbaidžānas represijām.

Azerbaidžāna bija nobloķējusi vienīgo ceļu starp Armēniju un Kalnu Karabahu, izraisot nopietnu pārtikas, medikamentu un degvielas trūkumu reģionā.

Maskava paziņoja, ka Krievijas miera uzturētāji Kalnu Karabahā palīdz evakuācijā. Līdz pirmdienas vakaram miera uzturētāju nometnē bija palikuši aptuveni 700 cilvēku, ziņo Krievija.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.