Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības sēdē pauda izbrīnu par to, ka valdībai tiek prasīta piekrišana, lai segtu kara ietekmē pieaugušās Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) A ēkas otrās kārtas attīstības izmaksas.

Uzklausot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, Kariņš pauda sašutumu par PSKUS A ēkas attīstībai nepieciešamo papildu finansējumu, apgalvojot, ka "būvnieks velk būvniecību, kamēr viss paliek dārgāks, kā rezultātā valsts maksā arvien vairāk".

Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Krievijas kara Ukrainā ietekmes uz būvniecības tirgu rezultātā ir radies sadārdzinājums 16,291 miljona eiro apmērā, ko ne slimnīca, ne būvdarbu īstenotājs SIA "Velve" iepriekš nevarēja prognozēt. Vienlaikus ir nepieciešams būvdarba līguma termiņa pagarinājums līdz 2024.gada 1.jūnijam.

"Vai mēs dzīvojam valstī, kurā būvnieks var izmantot valsts budžetu? Un vai nav tā, ka būvnieks faktiski izmanto nodokļu maksātāju naudu un vienkārši panāk lielāku summu?" jautāja premjers. Tāpat viņš vaicāja, vai projekta būvnieki "ir tie paši karteļnieki".

VM Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins norādīja, ka projekta būvnieki ir uzņēmums "Velve", savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns premjeram paskaidroja, ka "Velve" ir viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, tomēr kompānija ir atzinusi karteļa darbību un vienīgā no visiem ir samaksājusi sodu.

Stukāns norādīja, ka līdzīga situācija ar sadārdzinājumu bija ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību, kad būvnieki pieprasīja uzcenojumu sadārdzinājuma rezultātā, tomēr valsts piespieda pabeigt projektu par iepriekš minēto finansējumu. Vienlaikus ģenerālprokurors gan norādīja, ka būtiski ir saprast, kas ir rakstīts līgumā attiecībā uz sadārdzinājumu.

Arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atgādināja, ka "Velvei" ir noņemti ierobežojumi, jo firma atzinusi savu vainu un samaksājusi sodu.

Valdības sēdes diskusijas laikā premjers retoriski vaicāja, kurš uzņemsies atbildību gadījumā, "ja izrādīsies, ka šī ir valsts budžeta naudas izšķērdēšana". Viņš arī nezināja, "vai "kabinets vispār var šādu lēmumu pieņemt".

Stukāns apstiprināja, ka klasiski Ministru kabinets nevar par šo lemt, tomēr ir jāprecizē, kāpēc šāds lēmums nepieciešams.

Savukārt Kņigins norādīja, ka līguma slēdzējs ir slimnīca, kas arī uzņemas atbildību, savukārt šāds lēmums nepieciešams, jo "ņemot vērā, ka tas ir struktūrfonda projekts, ir svarīgi to pasteidzināt. No valdības ir nepieciešams apstiprinājums, ka slimnīca var izmanot nākamo periodu finansējumu, kas paredzēts B korpusam".

Diskusiju noslēgumā Kariņš precizēja, ka "valdība nelemj, vai sadārdzinājums ir attaisnojams vai neattaisnojams, bet par to atbild slimnīca, kas ir projekta pasūtītājs".

"Lemjam par to, vai piekrītam, ka šādi var izmantot Eiropas fondu naudas. Šis būtībā ir tehnisks jautājums", norādīja Kariņš.

Par PSKUS būvdarbiem

Patlaban jaunās A2 ēkas būvdarbi atpaliek no sākotnēji plānota grafika, tomēr darbi nav pārtraukti un turpinās. Iepriekš "Velve" slimnīcai pieprasīja mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu.

PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš norādīja, ka slimnīcas vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk. Tādēļ pērn decembra beigās PSKUS vienojās ar "Velvi" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību.

PSKUS valdes locekle Agra Ločmele informēja, ka ar slimnīcas A ēkas otrās kārtas būvdarbu veicēju ir panākts kompromiss, kas paredz sadārdzinājumu segt solidāri. Ņemot vērā esošo inflāciju nedzīvojamo ēku būvniecībā, būvdarbu līgumcenu paredzēts palielināt ne vairāk kā par 14%, paredzot iespēju līgumcenu pārskatīt, ja būvdarbu izmaksas krītas.

VM piedāvā projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu piesaistīt no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam un no paredzētā finansējuma PSKUS infrastruktūras attīstībai jeb B korpusa būvdarbiem. Savukārt risinājumu B korpusa būvniecības izmaksām rast no valsts budžeta vai no ES fondiem pieejamā finansējuma 2021. - 2027.gadam, paredz informatīvais ziņojums.

PSKUS A ēkas otrās kārtas celtniecība un kopumā ieguldījumi ārstniecības iestāžu būvniecībā ir tieši saistīti ar valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Notiek slimnīcas A ēkas otrās kārtas būvniecība, medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegāde. Slimnīcas infrastruktūras ilgtermiņa attīstības plāns paredz, ka 2029.gadā mūsdienu prasībām atbilstošas infrastruktūras īpatsvars pret kopējo slimnīcas infrastruktūru, kurā ir daudz vēsturisku ēku, būs vismaz 80%, kas ļaus izmantot jaunākās un efektīvākās tehnoloģijas un materiālus un sniegs atbalstu un piemērotu vidi pacientiem un apmeklētājiem.

PSKUS ir daudzprofilu slimnīca, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā. Slimnīcas visas kapitāla daļas pieder valstij, valsts kapitāla daļu turētājs ir Veselības ministrija. Slimnīcā strādā ap 3000 darbinieku.