Kas ir psihosomatiskie traucējumi un kāpēc tie var skart jebkuru?

Arvien biežāk mūsdienās cilvēkiem parādās neizskaidrojamas saslimšanas – slimības vai simptomi, kuriem grūti rast cēloni, taču tie ir un lielākā vai mazākā mērā apgrūtina pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Grūti konstatējams, bet tomēr atklājams cēlonis ir mūsdienu straujais dzīves ritms, stress, nemitīgā steiga un sakāpinātās emocijas, kas var radīt papildus slodzi un negatīvi ietekmēt centrālo nervu sistēmu. Tādos gadījumos rodas psihosomatiskie traucējumi.

Ja Tevi vai kādu Tev tuvu cilvēku nomoka neizskaidrojamas saslimšanas un simptomi un nespēj rast tiem cēloni, aicinām turpināt lasīt rakstu. Tajā sertificēta psihoterapeite Tatjana Spoģe plašāk pastāsta, kas ir psihosomatiskie traucējumi, to cēloņi, izpausmes un kā tos ārstēt.

Kas ir psihosomatiskie traucējumi?

Brīžos, kad cilvēka iekšējais psiholoģiskais stāvoklis izpaužas ar fiziskiem simptomiem, rodas psihosomatiskie traucējumi. Katrai emocijai ir sava psihosomatiskā reakcija un katrai ir sava fizioloģiskā izpausme – asinsvadu paplašināšanās vai sašaurināšanās, dziedzeru traucēta darbība u.c. Tādos gadījumos rodas orgānu funkcijas darbības traucējumi un somatizācija jau izpaužas kā 3.pakāpe, kad ir hroniskas, ieilgušas somatiskas reakcijas. Somatiskie traucējumi visbiežāk tiek novēroti noteiktās emocionālās situācijās. Tas ir pataloģisks psihes aizsargmehānisms, kura rezultātā ilgākā laika posmā, kad traucējumi progresē, rodas organiskās orgānu izmaiņas un arī īsta orgānu saslimšana.

Par piemēru psihoterapeite T. Sproģe min situāciju, kad cilvēkam ilgu laiku darba vietā ir augsts stresa līmenis, liela atbildība, “deg” projektu termiņi, varbūt pat ir nesaskaņas ar kolēģiem un papildus visam bieži strīdi ģimenē. Tā rezultātā cilvēks psiholoģiski ir novest tik tālu, ka vairs nespēj to visu panest un ķermenis izpauž fiziskas sāpes, saslimšanas. Ja stress turpinās ilgāku laika posmu, psihosomatiskie traucējumi var kļūt pat par hroniskiem un radīt nopietnas saslimšanas.

Kādi ir psihosomatisko traucējumu cēloņi?

Visbiežāk tiek minēts, ka cēloņi tiek saistīti ar tādām situācijām, kā: paaugstināts stress gan darba vietā, gan mājās, konflikti, strīdi, nesaskaņas, arī steidzīgais dzīves ritms. Tomēr, pētot dziļāk, Pasaules Veselības organizācija slimību analizē pēc biopsihosociālā modeļa, kas nosaka, ka var būt 3 galvenās teorijas jeb cēloņu grupas, kuru ietekmē var rasties psihosomatiskie traucējumi:

1. Stresa teorija – kā galvenos cēloņus akcentē psihosociālos faktorus un somatizāciju uzskata par atbildi uz hronisku disstresu. Šajā gadījumā tiek nomākta lokālā un kopējā imunitāte, kā vecinās mikrocirkulācijas traucējumi.
2. Attīstības teorija – šajā gadījumā uzsvars tiek likts uz to, ka cilvēkam ir bijušas ierobežotas iespējas attīstīt kognitīvās un verbālās prasmes savu jūtu izteikšanai. Piemēram, pacientam ir bailes izrādīt un teikt, ka jūtas slikti, lai citi netiktu apgrūtināti vai aizvainoti. Šādi cilvēki arī maz runā par savām emocijām, vairāk ārējiem notikumiem.
3. Psihodinamiskā teorija – kad slimnieks apzināti vai pašam to līdz galam neapzinoties gūst vinnestu no slimības un sliktās situācijas. Piemēram, slimība var kalpot kā aizbildinājums par to, ka dzīvē kaut ko nav bijis iespējams sasniegt, tāpat arī citu iežēlināšana vai ģimenes un draugu piespiešana (liekot slimību kā galveno iemeslu), lai palīdzētu vai izdabātu pacienta vēlmēm u.c. gadījumi.

Psihosomatisko traucējumu simptomi un izpausmes

Šo traucējumu simptomi var būt plaši un dažādi, kā arī vieglākas vai smagākas pakāpes. Kā vienus no biežākajiem var uzskaitīt: svīšana, ķermeņa trīce, sirdsklauves, asas un smeldzošas sāpēs, kas tik ātri, cik parādās, arī pazūd, sastiepuma vai smaguma sajūta, kāda orgāna vai ķermeņa daļas, bieži vēdera daļas, sāpes u.c.

Kā viens no smagākajiem psihosomatisko traucējumu simptomiem ir panikas lēkmes. Tās ir negaidītas un grūti prognozējamas, jo nekad nevar zināt kurā situācijā tās var rasties. To galvenās izpausmes ir – paniskas bailes par veselību un dzīvību, bailes par sajukšanu prātā, tāpat arī paātrināta sirdsdarbība, reibonis, sāpes krūškurvī, nerealitātes sajūta un citi simptomi.

Psihoterapeite piemin, ka psihosomatiskie traucējumi būtiski var ietekmēt arī kognitīvās jeb prāta un domāšanas spējas. Cilvēks var kļūt apmāts ar saslimšanas cēloņu meklēšanu, piemēram, vairākkārt veicot vienas un tās pašas analīzes, nemitīgi satraucoties par ķermeņa veselību. Tādā veidā simptomi un to izpausmes tikai pastiprinās un stāvoklis kļūst arvien sliktāks. Veidojas objektīvas atradnes trūkums (grūti noteikt kādu citu diagnozi, precīzāk pierādīt vai atrast.) Kā arī pacients bieži noliedz, ka ir psihoemocionālais distress.

Kā atpazīt psihosomatiskos traucējumus?

Psihosomatiskie traucējumi, atšķirībā no citiem saslimšanu veidiem, ir daudz grūtāk konstatējami, jo fiziski cilvēks ir vesels – analīzes vai dažādu orgānu izmeklējumi visbiežāk neuzrādīs nekādas izmaiņas vai atkāpes no normas. Tomēr cilvēks turpina justies slikti, lai arī pārbaužu rezultāti ir labi.

Ja ilgākā laika posmā nav iespējams identificēt saslimšanas cēloni, noteikti nepieciešams aizdomāties par psiholoģisko un emocionālo stāvokli un to kāds tas bija laikā, kad parādījās simptomi. Lai atpazītu un atklātu psihosomatiskos traucējumus, jādodas pie psihoterapeita.

Ārstēšanas metodes

Psihosomatisko traucējumu gadījumā iespējamas vairākas ārstēšanas metodes:

• medikamentozā terapija;
• fiziskie vingrinājumi un dziļā elpošana;
• deju-kustību terapija;
• muskuļu relaksācija u.c.

Tomēr visbiežāk pielietotā un arī viena no efektīvākajām ir psihoterapija. Kā norāda psihoterapeite T. Sproģe, tad “psihoterapija ir terapijas veids, ar kura palīdzību iespējams visefektīvāk ilgtermiņā palīdzēt pacientam”.

Psihoterapijas sākumā tiek identificēti psihosomatisko traucējumu cēloņi, tad tiek nozīmēta atbilstošākā psihoterapijas metode. Pacientam, apmeklējot psihoterapeitu, lēnām tiek analizēta psiholoģiskā un emocionālā pasaule – viss, kas satrauc un var radīt psihosomatiskos traucējumus. Pēc tam tālāk jau sarunu, domu un dažādu psihoterapijas uzdevumu veidā tiek risinātas problēmas. Protams, lai ārstēšanas rezultāti būtu vēl labāki, ieteicams kombinēt vairākas ārstēšanas metodes. Piemēram, psihoterapiju ar fiziskiem vingrinājumiem vai deju-kustību terapiju vai medikamentiem

Gadījumos, kad ir konstatēti psihosomatiskie traucējumi vai ir aizdomas par tiem, iesakām doties pie sertificētas psihoterapeites, savas nozares speciālistes Tatjanas Spoģes. Psihoterapeite sniedz individuālas konsultācijas un psihoterapiju gan dažādu psihosomatisku traucējumu gadījumos, gan situācijās, kad cilvēku piemeklēt piemēram, bezmiegs, emocionālā izdegšana, spriedze un citas saslimšanas.