Kurzemes piekrastē pie Ovišiem nedēļas nogalē sastapts šogad pirmais roņu mazulis, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikācijas speciāliste Maija Rēna.

Tas bija veselīgs un tam palīdzība nebija nepieciešama. Lai ronēnus saudzētu, DAP aicina roņiem netuvoties un sargāt tos no suņu uzbrukumiem.

Roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts - tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos. Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.

DAP komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa skaidro, ka lai gan speciālisti lēš, ka ūdens straumju un vēja virziena dēļ šajā pavasarī Latvijas piekrastē mazo ronēnu skaits varētu būt neliels, tomēr kā ik gadu DAP veic preventīvus pasākumus, lai saulaino dienu baudītāji liedagā būtu gatavi pareizai rīcībai, sastopot ronēnus.

Papildu izplatītajai informācijai dažādos kanālos, DAP izvietojusi arī informatīvos plakātus pludmalē, kā arī lūgusi piekrastes pašvaldību policijas iesaisti, nodrošinot papildu patruļas.

Roņi un to mazuļi Rīgas līča piekrastē nav nekas ārkārtējs vai rets, un to iespēja krastā netraucēti atpūsties, ir būtiska to izdzīvošanai. Ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Būtiski roņu laikā pieskatīt savus četrkājainos draugus un pludmalē vest suņus pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem - roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju.

Ziņot DAP nepieciešams gadījumā, ja tiek novērots ronis, kurš ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem. Šādā situācijā DAP aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem -tālrunis 29 461 880 Kurzemē, tālrunis 26 424 972 Pierīgā un tālrunis 26 329 412 Vidzemē. Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēnu nogādās uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.

Sabiedrības informēšanas nolūkā DAP sadarbojas ar Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu un Latvijas Nacionālo dabas muzeju. Piemēram, nedēļas nogalē zoodārzā sestdien un svētdien notiks roņiem veltīts pasākums - katru dienu plkst.11 paredzēta abu pelēko roņu Puikas un Kristas barošana roņu rezidencē netālu no ieejas. Savukārt Abinieku zālē no plkst.12 līdz 15 griezīsies darbnīcas "TingPrint" sietspiedes karuselis, ļaujot zooloģiskā dārza apmeklētājiem bez papildu maksas sietspiedes tehnikā apdrukāt līdzpaņemtu t-kreklu vai citu audumu.

Savukārt Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģijas ekspozīcijā šomēnes ikviens var uzzināt vairāk par dzīvnieku mazuļiem pavasarī un ieteicamo rīcību, sastopoties ar zaķēnu, stirnēnu, ronēnu un putnu mazuļiem.

Plašāks skaidrojums par roņu mazuļiem, to atrašanos liedagā, kā arī pareizu vai nepareizu rīcību, tos sastopot, apkopots pārvaldes tīmekļvietnē "www.daba.gov.lv"; sadaļā "Roņi liedagā - kā rīkoties".

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis Halichoerus grypus Fabricius, kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā pelēkais ronis var sasniegt svaru no 150 - 300 kilogramiem. Pogainais ronis Pusa hispida no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis Pusa vitulina Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.