Latvija “RB Rail” fondā nav ieskaitījusi naudu - darbiniekiem algu maksā no Lietuvas un Igaunijas līdzekļiem. Šādu faktu daudziem, tajā skaitā Eiropas Parlamenta viceprezidentam Robertam Zīlem un “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam, Saeimas deputātam (AS) Andrim Kulbergam par lielu pārsteigumu, TV24 raidījumā “Kārtības rullis” atklāj Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” valdes locekle Kitija Gruškeviča.

“Latvija “RB Rail” kopuzņēmumam šobrīd nav ieskaitījusi finansējumu, mēs darbiniekiem algas maksājam no Lietuvas, Igaunijas un Eiropas finansējuma. Un patiesībā ir ļoti smagi, jo, ja mēs šogad nesaņemsim finansējumu, mums būs jāsāk atlaist darbinieki,” norādīja Gruškeviča, piebilstot, ka visi uzņēmuma strādnieki strādā visu Baltijas valstu interesēs. Uzņēmumā strādājot arī ārvalstu eksperti, kuri šīs finansiālās situācijas dēļ līdz ar janvāri būtu jāatlaiž.

Uz jautājumu, ko Gruškeviča var mainīt, esot savā amatā, viņa komentē: “Man patiesībā tas šķiet prātam neaptverami, jo tas ir starp trijām valstīm noslēgts līgums, kuru mēs zinājām n-tos gadus uz priekšu – cik Latvijai būs jāieskaita šis finansējums. Es esmu rakstījusi n-tās vēstules Satiksmes ministrijai ar lūgumu, brīdinājumu ieskaitīt...”

Sašutis par dzirdēto ir Andris Kulbergs, kurš raidījuma viešņas teikto papildina: “Tas ir krimināli! Mēs sāksim izskatīt budžetu, bet, apzinoties šo caurumu, savas saistības, taču nedrīkst veidot budžetu, nenosedzot šīs lietas! Bet mēs izliekamies, ka to nav, neeksistē...”

Arī Roberts Zīle atzīst, ka nav zinājis šādu faktu un neslēpj izbrīnu: “Nu tas ir... Kā var ar premjeriem tikšanās laikā runāt par “Rail Baltica” un skatīties kolēģiem acīs, ja nevari savu apsolījumu izdarīt? Es nezinu, man godīgi sakot... Ja mēs esam tik tālu... Ja taupām?... Ā, starp citu, ir interesanti, ir labā ziņa Latvijai. Sākot skatīt nākamā gada budžetu, frančiem, beļģiem, nīderlandiešiem, igauņiem – visiem ir problēmas! Tikai latviešiem nav!”

Noslēdzot šo diskusiju, Gruškeviča teic: “Ja man būtu jāaizstāv valdība, tad es teiktu, ka droši vien tas scenārijs, ko premjere šobrīd virza, ir: no sākuma pieņemam lēmumu par pirmo kārtu un tad sākam risināt pārējos jautājumus. Piemēram, par finansējumu gan kopuzņēmumam, gan nacionālajām aktivitātēm. Es pieļauju...”