Latvijas saražotās elektroenerģijas apjoms 2050.gadā varētu sasniegt 25 teravatstundas (TWh), un tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2024.gadā, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.

Šobrīd Latvijā saražo 6,6 TWh elektroenerģijas gadā, bet līdz 2050.gadam šo apjomu plānots palielināt līdz 25 TWh.

Tāpat paredzēts, ka būtiski pieaugs arī elektroenerģijas patēriņš. 2024.gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 7,7 TWh, bet līdz 2050.gadam paredzēts, ka tas sasniegs 19 TWh.

Stratēģijā teikts, ka 2023.gadā Latvijā elektroenerģija tika ražota, izmantojot četrus galvenos elektroenerģijas ģenerācijas avotus - termoelektrostacijas, hidroelektrostacijas (HES), sauszemes vēja elektrostacijas (VES) un saules elektrostacijas (SES). Tiek paredzēts, ka nākotnē termoelektrostacijas un HES saražotās elektroenerģijas apjoms saglabāsies līdzvērtīgs vēsturiski vidējam līmenim - 2,6 TWh gadā no termoģenerācijas un 3,1 TWh gadā no HES.

KEM prognozē, ka līdz 2050.gadam termolektrostaciju darbība pakāpeniski kļūs ilgtspējīgāka, dabasgāzei pakāpeniski tiekot aizstātai ar sintētisko metānu un biogāzi. Papildu plānota jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) jaudu izbūve, tostarp SES, sauszemes un atkrastes VES. Jaunu HES būvniecība netiek plānota augsto būvniecības izmaksu dēļ.

Lai aprēķinātu no AER (izņemot HES) saražotās elektroenerģijas apjomu, sākotnēji tiek prognozēta, sagaidāmā uzstādītā SES, sauszemes un atkrastes VES jauda. Balstoties uz šiem pieņēmumiem un konkrēto tehnoloģiju noslodzi Latvijā, aprēķināts saražotās elektroenerģijas apjoms.

Paredzēts, ka atkrastes vēja elektrostacijas 2050.gadā saražos vienu TWh elektroenerģijas, saules elektrostacijas - divas TWh, bet sauszemes vēja elektrostacijas 4,5 TWh.

Sauszemes vēja parku jaudas prognoze balstīta uz Latvijā potenciāli realizējamo projektu apmēru. Aplēsts, ka šobrīd attīstības stadijā ir līdz 10 gigavatiem (GW) sauszemes VES projektu, kuri jau sākuši vai pabeiguši ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru. Tā kā ne visi projekti tiek realizēti pilnā apmērā, potenciāli īstenojamā jauda pielāgota, ņemot vērā veiksmes rādītāju. Pasīvajā scenārijā šis rādītājs tiek prognozēts 15% līdz 2030.gadam, 20% līdz 2035.gadam un 40% līdz 2040.gadam. Savukārt bāzes scenārijā pieņemts, ka līdz 2035.gadam realizēsies 25% projektu, bet līdz 2050.gadam - 45%.

SES uzstādītā jauda tiek prognozēta 1,2 GW apmēra līdz 2030.gadam, pēc tam pakāpeniski pieaugot līdz 1,5 GW pasīvajā scenārijā un 2,0 GW bāzes scenārijā 2050.gadā.

Atkrastes VES prognozes balstītas uz "Elwind" projekta mērķiem, kas paredz 500 MW pirmo kārtu līdz 2035.gadam. Tad lēsts, ka līdz 2045.gadam Latvija varētu realizēt vēl 500 MW atkrastes VES jaudu, vai nu kā "Elwind" nākamā kārta, vai citā projektā.

Lai aprēķinātu saražotās enerģijas apjomu, attiecībā uz sauszemes VES tiek pieņemts, ka tās darbosies 3066 stundas gada (35% noslodze), bet attiecībā uz atkrastes VES tiek pieņemts, ka tās darbosies 3504 stundas gadā (40% noslodze). Savukārt attiecībā uz SES tiek pieņemts, ka tie darbosies 1000 stundas gadā (11% noslodze)

Stratēģijā skaidrots, ka elektroenerģijas patēriņa un ražošanas apjoma salīdzinājums ir būtisks rādītās, kas raksturo Latvijas enerģētisko pašpietiekamību. Ja ražošanas apjoms pārsniedz vai ir līdzvērtīgs patēriņam, kas liecina par augstu pašpietiekamības līmeni, samazinot atkarību no importa un palielinot enerģētisko drošību. Savukārt, ja patēriņš pārsniedz ražošanu, tas norāda uz nepieciešamību pēc importa.