Bez īpašas vajadzības Eiropas Centrālā banka (ECB) neturēs augstas procentu likmes, jo tās ir ekonomisko attīstību ierobežojošas, Latvijas Bankas raidierakstā "Skanošais" skaidroja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš gan norādīja, ka likmju samazināšanas varbūtība ECB sanāksmē oktobrī patlaban nav īpaši liela, taču patlaban "nevajag skriet ratiem pa priekšu", un arī šajā sanāksmē tiks vērtēta gan inflācija, gan ekonomikas attīstība.

Ja ekonomikas attīstība oktobrī būs būtiski vājāka par prognozēto, tad nav izslēgta arī iespēja, ka ECB samazina procentu likmes, skaidroja Kazāks.

"Ja inflācija turpina iet uz leju, likmju samazinājums iespējams jebkurā ECB sēdē," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents informēja, ka inflācija pakāpeniski samazinās, un augustā eirozonā tā bija vidēji 2,2%. Kazāks prognozēja, ka 2025.gada otrajā pusē inflācija sasniegs ECB mērķi - 2%.

Vienlaikus piesardzīgiem liek būt joprojām augstā pakalpojumu inflācija, kas ir tuvu pie 4%, skaidroja Kazāks, norādot, ka tādēļ likmju samazinājumam jābūt uzmanīgam.

No otras puses, ekonomikas izaugsme ir lēnāka nekā prognozēts, tāpēc ECB noteiktās procentu likmes ekonomiku var bremzēt vairāk nekā nepieciešams, atzina Kazāks. Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka abi šie faktori ir jāsaskaņo.

Jau ziņots, ka ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Tajā sacīts, ka nesen saņemtie inflācijas dati pamatā atbilst gaidītajam, un jaunākās ECB speciālistu iespēju aplēses apstiprina iepriekšējo inflācijas perspektīvu. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024.gadā vidēji būs 2,5%, 2025.gadā – 2,2% un 2026.gadā – 1,9%, tāpat kā tika paredzēts jūnija iespēju aplēsēs. Gaidāms, ka inflācija atkal nedaudz palielināsies šā gada beigās, daļēji tāpēc, ka agrākie krasie enerģijas cenu kritumi vairs neatspoguļosies gada inflācijas līmenī. Pēc tam nākamā gada otrajā pusgadā inflācijai vajadzētu samazināties, tuvojoties mērķa līmenim. Attiecībā uz pamatinflāciju iespēju aplēses 2024. un 2025.gadam koriģētas un nedaudz paaugstinātas saistībā ar to, ka pakalpojumu cenu inflācija bijusi augstāka, nekā gaidīts. Vienlaikus speciālisti joprojām sagaida strauju pamatinflācijas kritumu (no 2,9% šajā gadā līdz 2,3% 2025 gadā un 2% 2026.gadā).

Padome konstatē, ka iekšzemes inflācija saglabājas augsta, darba samaksai joprojām pieaugot paātrinātā tempā. Taču darbaspēka izmaksu spiediens kļūst mērenāks un peļņa daļēji ierobežo augstākas darba samaksas ietekmi uz inflāciju. Saglabājas ierobežojoši finansēšanas nosacījumi, un ekonomiskā aktivitāte joprojām ir neliela, atspoguļojot vājo privāto patēriņu un ieguldījumus. Speciālistu iespēju aplēses paredz, ka tautsaimniecības pieaugums 2024.gadā būs 0,8% un pēc tam kļūs straujāks, 2025.gadā sasniedzot 1,3% un 2026.gadā – 1,5%. Tas atspoguļo nelielas lejupvērstas korekcijas salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm, galvenokārt saistībā ar vājāku iekšzemes pieprasījuma devumu dažos nākamajos ceturkšņos.

Padome norāda, ka tā apņēmusies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Tā sola saglabāt monetārās politikas procentlikmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, tās lēmumi par procentlikmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Padome iepriekš neapņemas virzīt procentlikmes konkrētā virzienā, uzsvērts paziņojumā.

Kā tika paziņots 13.martā, 18.septembrī stāsies spēkā dažas pārmaiņas monetārās politikas īstenošanas darbības principos. Konkrētāk, starpība starp galveno refinansēšanas operāciju procentlikmi un noguldījumu iespējas procentlikmi tiks noteikta 15 bāzes punktu līmenī. Starpība starp aizdevumu iespējas uz nakti procentlikmi un galveno refinansēšanas operāciju procentlikmi nemainīsies (25 bāzes punkti), atgādināts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

Nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju ECB padome no 2022.gada jūlija līdz 2023.gada septembrim desmit sanāksmes pēc kārtas pakāpeniski paaugstināja procentlikmes līdz rekordaugstam līmenim, bet pēc tam tās saglabāja nemainīgas.

Pēc "Eurostat" datiem, gada inflācija eirozonā augustā samazinājusies līdz 2,2% salīdzinājumā ar 2,6% jūlijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2022.gada jūlija.