Aizvadītajā nedēļas nogalē par Latvijas Krievu savienības (LKS) līderiem ievēlēti iepriekš ar promaskavisku uzskatu paušanu izcēlušies Andrejs Pagors un Jevgēņijs Osipovs, kas novedis pie atsevišķu biedru izstāšanās no partijas.

Kā informēja iepriekšējais partijas līderis, Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs, pēc partijas līderu maiņas viņš kopā ar dažiem citiem pašvaldību domju deputātiem izstājies no partijas.

Mitrofanovs skaidro, ka pēc neveiksmīgā starta Eiroparlamenta vēlēšanās abi LKS līdzpriekšsēdētāji Tatjana Ždanoka un Mitrofanovs nolēma nekandidēt uz vadītāju amatiem partijā. Šī lēmuma mērķis esot bijis pavērt ceļu jaunajiem līderiem partijā.

21.septembrī notikušajā LKS kongresā par jaunajiem partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēti Pagors un Osipovs.

Mitrofanovs uzsvēra, ka šādu "partijas darbības atjaunošanas variantu" nevaru atbalstīt un pieņemt. "Līdz ar viņu nākšanu pie varas ideoloģiskais līdzsvars partijā krasi nobīdās uz konservatīvo un populistisko pusi. Partijas gars vairs neatspoguļo savu nosaukumu - būt dažādu uzskatu politiķu savienībai, bet pārtop par kārtējo konservatīvi populistisko organizāciju, kuru Latvijā jau tā ir gana," partijas pamešanu skaidro Mitrofanovs.

Pēc viņa vārdiem, arī citi ilggadējie partijas atbalstītāji un līderi pametuši partiju, līdz ar ko partija esot zaudējusi aptuveni pusi no saviem vēl palikušajiem pašvaldību deputātiem. Partiju pametusi Rīgas domes deputāte Inna Djeri un Daugavpils vicemērs Aleksejs Vasiļjevs. Turklāt šis process attīstoties, apgalvo Mitrofanovs.

Mitrofanovs piebilda, ka LKS frakcija Rīgas domē tiks saglabāta un darbosies "savu vēlētāju interešu labā". LKS jau labu laiku nav pārstāvniecības Saeimā un pēdējās vēlēšanās tā tika zaudēta arī Eiropas Parlamentā, tomēr partijas sniegums Saeimas vēlēšanās ir bijis pietiekams, lai tā saņemtu valsts budžeta finansējumu, kurā šogad tai bija plānots izmaksāt kopumā ap 240 000 eiro.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Pagors un Osipovs līdz šim vairākkārt ir izcēlušies ar salīdzinoši radikālu uzskatu paušanu. Piemēram, šī gada martā bijušās Eiropas parlamenta deputātes Ždanokas palīgs Pagors piketēja pie Brīvības pieminekļa pret 2.pasaules karā kritušo leģionāru pieminēšanu. Pagors turēja rokās plakātu, uz kura bija apgalvots, ka latviešu leģionāri esot devuši zvērestu Ādolfam Hitleram. Pagors tika aizturēts.

Iepriekš sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Pagors ar Ždanoku Vācijā piedalījās protesta akcijā pret rietumvalstu ieroču piegādēm Ukrainai.

Savukārt pret Osipovu tika ierosināta krimināllieta, kurā viņš tika apsūdzēts valsts karoga zaimošanā. Krimināllietu ierosināja kādreizējā Drošības policija.