Lauksaimniecības tehnika - mūsdienās tikpat tehnoloģiski attīstīta kā luksusa auto

Lauksaimniecības tehnika gan Latvijā, gan citviet Eiropā, piemēram, Skandināvijā vai Francijā, lielos vilcienos tiek pakļauta līdzīgai ekspluatācijai, atšķirības pastāv, taču tās nav tik ļoti būtiskas, kā, piemēram, mežtehnikai, kur atšķirības mēdz būt ļoti ievērojamas, stāsta viena no lielākajiem Latvijas lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem un arī servisa nodrošinātājiem - "Intrac Latvija" valdes loceklis Andris Bružs.

Ja runā par atšķirībām, tad Latvijas lauksaimniecības zemē ir gan akmeņi, gan mēdz būt māli. Piemēram, neskatoties, ka lauks ir attīrīts no akmeņiem, tie nākamgad atkal var parādīties, - faktiski ar akmeņiem uz lauka Latvijā "cīnās" visu laiku, bet tiei nekad nepazudīs pilnīgi. Tikmēr Eiropas dienvidos šādas problēmas nav. Tāpēc, piemēram, Latvijā raksturīgi, ka lauksaimniecības tehnikā izmanto aizsardzību pret akmeņiem.

Lauksaimniecības zemei ir vienādas prasības visur

Ja piemēram, citās lielās tehnikas vienības kā, piemēram, mežtehnika, dažādās valstīs un reģionos tiek pakļautas dažkārt pat kardināli atšķirīgiem apstākļiem (Skandināvijā meži nereti aug uz klintīm, un tehnikai ir daudz vieglāk pārvietoties, tā negrimst), tad lauksaimniecības tehnika tomēr lielos vilcienos vienmēr tiek izmantota lauksaimniecības darbiem sagatavotai augsnei, skaidro A. Bružs.

Tikmēr Latvijā, arī salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ļoti attīstīti servisi, kas apkalpo un remontē lielo tehniku, un tas var kalpot par atspaidu lauksaimniekiem un citiem lielās tehnikas īpašniekiem. "Šiem servisiem Latvijā, arī mūsu kolēģiem un konkurentiem, ir gana lieli, nopietni klienti, neskatoties uz to, ka pati valsts mazas. Šajā jomā varētu teikt, ka mēs neatpaliekam no Rietumeiropas, dažkārt pat esam soli priekšā," pauž "Intrac Latvija" vadītājs, kā piemēru minot to, ka Latvijā ir tā priekšrocība, ka lielās tehnikas servisi un to filiāles atrodas vairākos reģionos, un lauksaimniekam nav pārāk tālu jābrauc līdz tuvākajam servisam.

Viens no svarīgākajiem punktiem - cilvēks, kurš vada tehniku

Tas, kas būtiski ietekmē un atšķir Latviju, piemēram, no Rietumeiropas, ir lielās tehnikas operatoru trūkums. "Nereti Latvijā šīs jomas speciālistu trūkst tik ļoti, ka lauksaimniecības uzņēmuma saimnieks pats darbu sezonā sēžas pie traktora vai kombaina stūres, un veic šos darbus," stāsta A. Bružs, piebilstot, ka tehnika patlaban ir gana advancēta, datorizēta, un ļoti svarīgi saprast, kā to lietot, lai to maksimāli produktīvi izmantotu.

Lai arī tehnoloģiski lauksaimniecības tehnika ir attīstījusies līdztekus laikam, un dažkārt tajā pieejamie risinājumi sarežģītības ziņā neatpaliek no jaudīga un ar elektroniku bagātīgi aprīkota sporta auto, viens no svarīgākajiem aspektiem tomēr ir tehnikas operators jeb cilvēks, kurš vada un kalibrē šo tehniku, pauž servisa rezerves daļu tirgotāja "Inter Cars Latvija" produktu vadības speciālists Vilis Vindelis.

Patlaban lauksaimniecības tehnikas vadīšanai ir nepieciešami pietiekami advancēti operatori - arī šajā jomā tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās. Piemēram GPS sitēma ļauj mums prezīzāk un efektīvāk apstrādāt lauku sējot vai miglojot, ar kuras palīdzību ērtāk sekot līdzi darba procesam.

"Respektīvi Jūs precīzi zināt, kur jau ir apstrādāts lauks un kur vēl nav. Protams, traktortehniku vēl var aprīkot arī ar automātisko stūrēšanas sistēmu, kas, izmantojot GPS signālu, vadīs Jūsu tehniku precīzi pa iemarķēto tehnoloģisko sliedi. Lauki arī izskatās glīti ar precīzi taisnām tehnoloģiskajām sliedēm," skaidro V. Vindelis.

Viņš papildina, ka daži zemnieki, izmanojot jau iepriekšējos gados saglabātās GPS lauka kartes, izmanto vienu un to pašu tehnoloģisko sliedi vairākus gadus pēc kārtas. Līdz ar to augsne tiek sablīvēta tikai tehnoloģiskajās sliedēs.

"Katram lauksaimniecības augsnes apstrādes agregātam ir noteikts optimālais darba ātrums. Protams, atkarībā no laikapstākļiem, ir iespēja palielināt to darba ātrumu, tomēr lauksaimniekam ir jārēķinās ar papildu agregāta dilstošo daļu nodilumu un, iespējams, neparedzētiem mezglu lūzumiem," stāsta V. Vindelis.