Pirmās instances tiesa ir noraidījusi kāda lesbiešu pāra prasību atcelt Latvijā pieņemto lēmumu, ar kuru pārim atteikts Latvijas Fizisko personu reģistrā fiksēt ziņas par Dānijā noslēgtu laulību, liecina publiski pieejamais spriedums.

Abas sievietes 2021.gadā Dānijā noslēdza laulību un 2022.gada 11.janvārī vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lūdzot par šo faktu izdarīt ierakstu Fizisko personu reģistrā.

Ņemot vērā, ka Latvijā tiek atzītas laulības tikai starp vīrieti un sievieti, ziņas par šo noslēgto laulību PMLP reģistrā neierakstīja. PMLP argumentēja, ka ziņu uzkrāšana vai neuzkrāšana reģistrā nekavējot sieviešu tiesības uz ģimenes dzīves nodrošināšanu un īstenošanu. Fizisko personu reģistra likums neparedz datu vākšanu par Latvijā neatzīstamu laulību reģistrāciju civilā kārtā, uzsver PMLP. Reģistrā netiek iekļautas visas iespējamās ziņas par fiziskas personas visām iespējamām civiltiesiskajām attiecībām ar citām fiziskajām personām.

Pāris vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Sievietes argumentēja, ka ikvienai personai ir tiesības lūgt savas ģimenes aizsardzību. Viņu skatījumā, arī viendzimuma partneru ģimenes ietilpst Satversmes 110. panta tvērumā. Šajā normā teikts, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

"Pārvaldei kā valsts iestādei ir pienākums piemērot tiesību aktus atbilstoši Satversmei, atzīstot līdzpieteicēju noslēgto laulību. Valsts nedrīkst bez racionāla pamata nostādīt viendzimuma ģimenes nelabvēlīgākā situācijā kā dažāda dzimuma partneru ģimenes," prasībā argumentēja pāris, "fakts, ka šobrīd nepastāv procedūra, kādā Latvijā tiek reģistrētas ārvalstīs noslēgtas viendzimuma pāru laulības kā civilstāvokļa akts, nevar kavēt viņu tiesību uz ģimenes dzīvi nodrošināšanu un īstenošanu."

Tiesa motīvu daļā norādījusi, ka tā iebilst sieviešu pārliecībai, ka šādā veidā viņas tiek diskriminētas seksuālās orientācijas dēļ. "Laulības jēdziens Latvijā ietver tikai divu pretēja dzimuma personu savienību. Tiesa nenoliedz, ka starp līdzpieteicējām, visticamāk, pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta pirmā teikuma tvērumā, taču šāds prasījums šīs lietas ietvaros nav aktualizēts. Ievērojot līdzšinējo tiesu praksi, diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ tiesai būtu pamats saskatīt tad, ja līdzpieteicēju savienība netiktu atzīta par ģimeni. Taču, tā kā ar šādu prasījumu līdzpieteicējas pārvaldē nav vērsušās, tiesai nav pamata par to lemt," teikts spriedumā.

Dažādās valstīs pastāvošo atšķirīgo izpratni par laulību jēdzienu nav pamata uzskatīt par diskriminējošu personu seksuālās orientācijas dēļ, jo valstis pašas, politiski izšķiroties, ir tiesīgas izvēlēties savu individuālu izpratni par laulību, ģimenes, partnerības, personu savienības u. tml. jēdzieniem, sprieda tiesa.

Tāpat tiesa argumentēja, ka valstij var izrietēt pozitīvs pienākums nodrošināt viendzimuma partneru ģimenes juridisku atzīšanu vienīgi tad, ja šādu attiecību faktiska atzīšana jau ir notikusi valsts sociālajā un tiesiskajā realitātē, kā arī noteikt juridisku ietvaru šo ģimeņu aizsardzībai.

Ņemot vērā minēto, tiesa noraidīt abu sieviešu pieteikumu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.