Lietuvā svētdien, 27. oktobrī, notiek parlamentu vēlēšanu otrā kārta. Šogad pirmo reizi uz deputāta amatu var kandidēt arī 21 gadu veci cilvēki.

Neraugoties uz kreisi noskaņotās opozīcijas ieguvumiem pirmajā kārtā, konservatīvā valdošā partija joprojām cīnās par iekļūšanu parlamentā.

Stingrie Covid-19 pasākumi pandēmijas laikā, politiskie skandāli un migrantu pieplūdums no kaimiņvalsts Baltkrievijas ir kaitējuši premjerministres Ingrīdas Simonītes valdības, kas amatā stājās 2020. gadā, popularitātei.

Balsošana Lietuvā notiek laikā, kad Krievijas karš Ukrainā vairo lielākas bažas par Maskavas nodomiem stratēģiski svarīgajā Baltijas reģionā.

Balsojums noteiks politisko toni valstī nākamajiem četriem gadiem, taču, neraugoties uz iespējamo nobīdi pa kreisi, analītiķi uzskata, ka būtiskas pārmaiņas Lietuvas ārpolitikā nebūs vērojamas.

Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir nelokāma Ukrainas atbalstītāja.

Svētdien vēlētāji vairākos desmitos vēlēšanu apgabalu izvēlēsies starp diviem vadošajiem kandidātiem no pirmās kārtas un nokomplektēs jauno 141 vietu parlamentu.

Opozīcijas sociāldemokrāti, kurus vada Vilija Blinkeviča, pirms divām nedēļām pirmajā kārtā ieguva pārsvaru, iegūstot 20 no pirmajām 70 vietām, par kurām bija jālemj.

Tādējādi viņi par divām vietām apsteidza Šimonītes partiju “Tēvzemes savienība”.