AS "Latvijas valsts meži" (LVM), pieaugot egļu astoņzobu mizgraužu bojājumiem, izstrādā algoritmu potenciāli bojāto egļu mežaudžu noteikšanai, lai ilgtermiņā varētu plānot saimniecisko darbību mizgraužu bojājumu ierobežošanai noteiktajās mežaudzēs, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Algoritma pamatā tiek izmantoti augstas izšķirspējas "Sentinel-2" satelītattēli, aptverot visu Latvijas teritoriju.

LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks norāda, ka algoritma izstrādātā informācija par iespējamiem egļu mežaudžu bojājumiem ir informējoša rakstura. Dati reprezentē konkrētās egļu audzes dažādu veģetācijas indeksu izmaiņas vairāku gadu periodā, kas liecina par audzes vitalitātes izmaiņām. To var izraisīt gan egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi, gan arī paaugstināts ūdens līmenis mežā, vējgāzes, daļēja saimnieciskā darbība un citi faktori.

Viņš skaidro, ka ir būtiski, saņemot algoritma datus par audzes apdraudēto stāvokli, veikt audzes kontroles pasākumus. Algoritms attēlo iespējamās bojājumu vietas mežā, kas var būt atsevišķas piecu līdz 10 koku grupas, kā arī sasniegt līdz pat septiņu hektāru lielu teritoriju, liecinot par jau ilgstošu mežaudzes bojājumu vairāku gadu garumā. LVM algoritmā nav ņemts vērā, vai konkrētajā meža nogabalā ir kādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, reģistrēti mikroliegumi vai noteikti citi vides aizsardzības aprobežojumi.

Sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD), LVM veikuši sagatavoto datu kontroli par iespējamām bojājumu vietām ārpus uzņēmuma apsaimniekotās teritorijas, lai iespēju robežās novērstu neprecizitātes datos par mežaudzēm, kur ir veikta saimnieciskā darbība, pamatojoties uz saņemtiem ciršanas apliecinājumiem.

Leišavnieks skaidro, ka arī VMD 2024.gadā veica augstas izšķirtspējas satelīta datu analīzi, iegūstot informāciju par egļu audžu vitalitātes traucējumiem privātīpašumu teritorijās. VMD pēc līdzīgiem nosacījumiem atlasīja novājinātas egļu audzes, kuras, iespējams, ir bojājis mizgrauzis vai ietekmējis kāds cits nelabvēlīgs faktors. Dienesta iegūtie dati ir publicēti Meža valsts reģistrā.

Uzņēmumā skaidro, ka LVM algoritma aprēķinātajos datos var tikt novērotas neprecizitātes, ko primāri ietekmē citu koku vai krūmu sugu un zemsedzes izmaiņas, tādēļ LVM aicina vispirms rūpīgi izpētīt savu teritoriju aktuālajās ortofoto kartēs un tad pieņemt lēmumu par apsekošanu dabā.

Edijs Leišavnieks uzsver, ka ziemas mēneši ir ieteicamākais gadalaiks, kad veikt bojāto koku, tai skaitā vējlauzto un vējgāzto koku izvešanu no meža, pirms pavasarī ir sākuši izlidot egļu astoņzobu mizgrauži.

Tāpat LVM pārstāvji norāda, ka algoritma noteiktie bojājumi var neatbilst patiesai situācijai dabā, tāpēc īpaša uzmanība datu pareizībai jāpievērš mežaudžu atvērumos un purvainu vietu malās, kā arī plānoto un veikto cirsmu teritoriju malās, kur ēnas rezultātā tiek noteikts iespējams bojājums.

Tāpat var radīties nobīde iespējamajā bojājuma vietā, salīdzinot to ar dabā esošo situāciju. Precīzs bojājums dabā var atrasties blakus identificētajai vietai, līdz ar to apsekošanas reizē novērtējams viss meža nogabals, bojājumi var tikt uzrādīti daudz mazākā platībā, nekā tie ir sastopami dabā, kā arī dabā tie var būt blakus nogabalos, kur egle nav valdošā suga.

LVM un VMD aicina mežu īpašniekus pievērst uzmanību audzēm, kurās ir potenciālas bojājumu vietas, kā arī apskatīt apkārtni un audzes tiešā potenciālo bojājumu vietu tuvumā un iespēju robežās dabā apsekot savā īpašumā esošās egļu mežaudzes, lai pārliecinātos, vai tās primāri nav bojājis egļu astoņzobu mizgrauzis. Tāpat meža īpašnieki tiek aicināti plānot turpmākus bojājumu novēršanas pasākumus, lai ilgtermiņā uzlabotu mežaudžu sanitāro stāvokli.

Jau vēstīts, ka LVM apgrozījums 2023. gadā bija 626,019 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% – līdz 220,838 miljoniem eiro.

Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.