Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka maijā iesniegs parlamentam likumprojektu par asistēto pašnāvību.

Intervijā, kuru svētdien publicējuši franču mediji, Makrons norādījis, ka tas attiekšoties uz pilngadīgām personām, kas atrodas pie pilnīgas apziņas un sirgst ar neārstējamu slimību, no kura tuvākajā laikā mirs, bet šobrīd cieš neizturamas sāpes. Likumprojekts paredz, ka šādām personām tiks dota iespēja "lūgt palīdzību nomirt".

Taču tas neattieksies uz nepilngadīgajiem vai personām, kas ciešs no garīgiem traucējumiem, piemēram, sirgst ar Alcheimera slimību.

Ja mediķi tam piekritīs, slimniekam tiks izrakstīta kāda nāvējoša viela, kuru sev ievadīt varēs pacients pats vai ar trešās personas palīdzību, ja viņš to fiziski nespēs.

Šāda trešā persona varēs būt brīvprātīgais, ārsts vai medmāsa, kas aprūpē pacientu. Nāvējošās vielas ievadīšana varēs notikt pacienta mājās, veco ļaužu pansionātā vai aprūpes centrā, paredz likumprojekts.

Asistētās pašnāvības pieprasījums būs izskatāms 15 dienu laikā un sniegtā atļauja būs derīga trīs mēnešus, kuru laikā pacients varēs mainīt savu lēmumu.

Gadījumā, ja mediķu komisija pacienta lūgumu noraidīs, tas varēs to pārsūdzēt mediķu komisijai citā sastāvā.

Tajā pašā laikā Makrons izteicies, ka vēlas izvairīties no termina "asistētā pašnāvība" vai "eitanāzija", jo būtiska esot gan pacienta piekrišanai, gan mediķu viedoklis, gan "precīzi kritēriji".

Līdz šim pacientiem, kas gribēja izbeigt savu dzīvi, nācās doties uz ārvalstīm, piemēram, kaimiņos esošo Beļģiju.

Ar 2005.gada likumu Francijā ir atļauta tā dēvētā pasīvā eitanāzija, pārtraucot mākslīgu dzīvības uzturēšanu.

Ar 2016.gada likumu atļauta nedziedināmu un neizturamas sāpes izjūtošu pacientu turēšana "dziļā un pastāvīgā" bezsamaņas stāvoklī.

Taču aktīva eitanāzija ir nelikumīga. Aizliegta arī asistētā pašnāvība.